Kamēr lielākās daļas cilvēku prātu aizņemti ar bēgļu problēmu apspriešanu, daudzi droši vien nemaz nebūs pamanījuši, ka no 12. oktobra Saeima būs kļuvusi par vienu amata vietu bagātāka — darbu sāks ģenerālsekretārs. Šo amatu uzticēts pildīt Karinai Pētersonei. Gandrīz vai jābrīnās, ka mēs bez šāda amata pildītāja esam tik ilgi nodzīvojuši, jo “Saeimas jaunā administratīvās vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi”.
Sakarsušos prātus gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece mierina, paskaidrojot, ka nav plānots palielināt štata darbinieku skaitu, jo jau ilgāku laiku vakants ir kancelejas vadītāja vietnieka postenis. Runa ir par pienākumu pārdali, kas ir nepieciešama, jo “mēs neesam apmierināti ar smagnējo un mazefektīvo Saeimas kancelejas vadības darbu, kam jākļūst mūsdienīgākam”.
Taču ne jau vienmēr viss ir tā, kā izskatās un kā iestāsta. Pārmaiņas Saeimas struktūrā ļautu atrisināt ieilgušo strīdu ar Saeimas kancelejas direktoru Māri Steinu, kurš parlamentā strādā kopš 1990. gada. Ar viņa darbību nebija apmierināta arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, un Saeimas prezidija konflikts ar Steinu nonāca tiesā. Aģentūra LETA ziņo, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma līdz 2. novembrim atlikt lietas izskatīšanu, lai pieaicinātu Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību. Saeima bija lūgusi uzteikt darba līgumu ar Steinu, jo viņš nav pildījis noteiktos darba uzdevumus, tādējādi pārkāpjot vairākus normatīvus.
Iedzīvotāju skaits ar katru gadu kļūst mazāks, taču Saeimā strādājošo skaits ar visiem palīgiem tik briest un briest. Tikai naivajam var iestāstīt, ka tā ir tikai viena amata nomaiņa ar citu — nevar salīdzināt vienas struktūras vietnieka amata likvidēšanu ar jauna vadoša amata radīšanu, turklāt vēl vakar Saeimas mājaslapā bija rakstīts, ka kancelejas vadītāja vietnieka pienākumus pilda Guntis Ziemelis.
Izveido amatu personai, nevis meklē personu amatam. Tipiski Latvijā.
