Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā viesojās sadarbības novadu skolu vēstures skolotāji uz šajā mācību gadā pirmo vēstures skolotāju metodiskās apvienības sanāksmi, savukārt viesi no Grēves ģimnāzijas (Dānija) iepazina skolu, Skrīverus, mācību procesu un iesaistījās diskusijā par aktuālajiem izaicinājumiem izglītībā.
Izvirza prioritātes
Skrīveros pulcējās astoņi vēstures skolotāji, apspriežot dažādus ar vēstures mācīšanu saistītus jautājumus. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs, vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Edgars Bērziņš stāsta, ka tikšanās laikā skolotāji vienojās rīkot kopīgu pasākumu skolēniem un vēstures skolotājiem — erudīcijas konkursu par kādu aktuālu vēstures tēmu. Valsts Izglītības satura centra (VISC) izvirzītās prioritātes ir “Barikādēm — 25”, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un Dziesmu un deju svētku ilgtspēja, ko plānots integrēt vēstures stundās.
Vēstures olimpiāde 9. un 12. klašu skolēniem nākamā gada janvārī notiks Aizkraukles novada ģimnāzijā. Skolotāji vēl saņems informāciju, vai šajā mācību gadā skolēnus gatavot filozofijas olimpiādei, jo šāda mācību priekšmeta skolās nav.
Problemātiska vielas sadale
Skolotāji saņēma informāciju par Jauno vēsturnieku skolu, kurā lieliski var paaugstināt skolēnu vispārīgās inteliģences līmeni. Iecerēts, ka no sadarbības novadiem tajā piedalīsies vismaz divi skolēni. Skolēnus gatavos arī vēstures skolotāju biedrības konkursam “Vēsture ap mums”.
Tā kā VISC sāk darbu jaunā standarta izstrādē, pastiprināta uzmanība pievērsta arī šim jautājumam. “Skolotāji divu nedēļu laikā sagatavos savu skatījumu par to, kas būtu jāiekļauj standartā. Pašlaik problemātiski ir sadalīt vielu Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmetos gan skolēnu vecumposma ziņā, jo par Pirmo pasaules karu māca 8. klasē, gan laika ziņā — pasaules vēstures mācīšanai ir maz laika. Jāpārskata atvēlēto stundu skaits, jo realizēt standartu pašreizējos apstākļos ir izaicinājums: trīs līdz četras mācību stundas un kontroldarbs, kas neveicina skolēnu vēstures apguvi un izpratni, bet gan kalpo tikai mehāniskai zināšanu pārbaudei,” stāsta Edgars Bērziņš.
Ne visiem ir augstākā izglītība
Šīgada aprīlī Edgars Bērziņš piedalījās Eiropas vēstures skolotāju biedrības konferencē Helsongorā, Dānijā, un izveidoja sadarbību ar Dānijas Vēstures skolotāju biedrību. Dāņi jau bija ieplānojuši doties uz Latviju septembrī un taujāja, vai varētu apmeklēt arī Skrīveru vidusskolu, jo bija ieinteresēti iepazīt dzīvi lauku skolā.
No tikšanās un diskusijas ar viesiem skolotāji secināja, ka mācību saturs Latvijā un Dānijā atšķiras. Latvijā tas ir noteikts visās izglītības pakāpēs, bet Dānijā to īsteno, ņemot vērā izteikto skolu autonomiju. “Vēstures mācīšana organizēta blokos. Katra mācību gada sākumā skolotājs vienojas ar skolēniem par trim tēmām, kuras apgūs mācību gada laikā. Tāpat atšķiras arī eksāmena kārtošana vēsturē. To organizē mutiski, 24 stundas pirms eksāmena skolēniem iedodot lasāmo materiālu. Atšķirīgas Latvijā un Dānijā ir arī prasības skolotājiem, jo tur ne visiem skolotājiem nepieciešama augstākā izglītība, proti, skolotājiem, kuri strādā sākumskolā, var būt tikai profesionālā izglītība, kas ir pilnīgi pretēja prasība Latvijā,” stāsta Edgars Bērziņš.
Izglītošanās — obligāta un neizbēgama
Salīdzinot Latvijas un Dānijas izglītības sistēmu, izaicinājumi izglītībā ir līdzīgi kā pie mums, tikai ar dažiem izņēmumiem. Dānijā bērnus jau laikus orientē profesijas izvēlei, to dara diezgan strauji un apzināti, nosakot daudz un dažādas ar karjeras izglītību saistītas aktivitātes. Kā kopīgie izaicinājumi abās valstīs ir skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā, skolēnu komunikatīvās prasmes un, protams, moderno tehnoloģiju uzsvars izglītošanās procesā. Katram Dānijas skolēnam ir portatīvais dators vai planšetdators, bet izglītošanas procesā nozīmīgu lomu ieņem arī tāfele un krīts.
“Labs dānis ir tāds, kurš maksā nodokļus un ir aktīvs darba tirgū. Ir tikai divi varianti cilvēka nenodarbinātībai — slimība vai nāve. Tas pats attiecas uz skolēniem un izglītošanās procesu — tas ir obligāts un neizbēgams,” no dāņu kolēģiem secinājis Edgars Bērziņš.
Pēc tikšanās ar vēstures skolotājiem un ekskursijas pa skolu Dānijas skolotāji apmeklēja Skrīveru novada domi, viesojās uzņēmumā “Skrīveru mājas saldējums”, devās apskatīt Skrīveru nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vietas. ◆
