“Pirms dažiem gadiem Aizkrauklē, “IGA centra” stādu tirgū, pārdevēja man piedāvāja iegādāties zelta jāņogu, jo tai esot ļoti vērtīgas ogas. Šoruden ienācās pirmā raža. Taču izrādījās, ka tā ir parasta irbene, kas aug mežos un grāvmalās,” redakcijai stāsta Astra no Aizkraukles.
“Par zelta jāņogu iepriekš neko nebiju dzirdējusi, pārdevēja man stāstīja, ka ogas ienākas vēlu rudenī, tad, kad parastās jāņogas ir jau novāktas, tās esot ļoti labas veselībai,” turpina Astra. “Tā kā man veselību vajag uzlabot un pārdevēja runāja ļoti pārliecinoši, es noticēju un nopirku divus stādiņus. Pirmos divus gadus, kamēr stādiņi ieaugās, ogu nebija. Gaidīju, kādas tad būs tās vērtīgās ogas. Šis ir trešais gads, beidzot mazie krūmiņi pavasarī ziedēja un rudenī sāka briedināt sarkanas ogas. Nesen intereses pēc pagaršoju — tādas pašas sūras kā irbenei. Man radās aizdomas, ka tās tomēr nav zelta jāņogas. Ieskatījos vērīgāk — ne tikai ogas, arī lapas ir kā irbenei! Biju ļoti vīlusies, sapratu, ka esmu piekrāpta. Turpmāk no privātajiem audzētājiem neko nepirkšu, tikai no stādaudzētavām. Kāda paziņa stāstīja, ka viņas dārzā jāņogu krūmā ogas turas ilgi rudenī un nenobirst. Lūk, tās gan laikam ir zelta jāņogas, nevis manējās!” ◆
