No nākamā gada Labklājības ministrija (LM) vēlas atņemt naudu invalīdu asistentiem, samazinot valsts apmaksāto brīvā laika pavadīšanas stundu skaitu no 10 līdz divām stundām nedēļā. Apspriešanas vērts ir arī šobrīd spēkā esošais nosacījums, ka invalīda radinieki, strādājot algotu darbu pilnu darbalaiku, vienlaikus ir arī asistenti. Par to viņi arī saņem samaksu. Aprēķini rāda, ka līdz šim LM pārbaudēs konstatētas pašvaldības, kur asistentu atskaitēs norādītais ir apšaubāms. Vēloties sakārtot šo jautājumu, cer samazināt summu — sešus miljonus eiro, ko valsts par asistentu pakalpojumiem maksā ik gadu.
Seši miljoni valsts mērogā ir daudz vai maz? Salīdzinājumam jāpiemin pērn notikušais valstij neizdevīgais darījums ar Valsts ieņēmuma dienesta jauno ēku. Nomas maksa par zemi, uz kuras tā uzcelta, 30 gadu ik mēnesi tās īpašniekiem ir pusmiljonu eiro. Toties par tādu pat summu atļauties no nodokļu maksātāju naudas atbalstīt vienu no neaizsargātajam iedzīvotāju grupām, pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kungu domām, ir nepareizi. Atcerēsimies, ka šos cilvēkus izvēl no deputātiem, kurus čaklie vai ne tik čaklie tautieši paši ievēlēja. Bet tas jau cits stāsts.
Atgriežoties pie problēmas, iztaujājot strādājošos sociālajā jomā, jāsecina, ka kungiem ir daļēja taisnība. Lai neapvainojas asistenti un asistējamie, bet vainas akmens guļ arī viņu dārziņā. Bieži vien strādājošie ģimenes locekļi — asistenti savu pienākumu nespēj pilnvērtīgi veikt, un invalīdu, līdzīgi kā sunīti, izlaiž pastaigā tikai pēc darba. Lai gan pēc būtības asistenta pienākums ir nodrošināt piekļuvi sporta centru, kultūras namu, sabiedrisko organizāciju utt. darbībai, bet arī to darba laiks lielākoties sakrīt ar tuvinieku darba laiku. Notiek arī pretējais — invalīdi, kuriem piešķirts asistents, viņa pakalpojumus neizmanto un ļoti veiksmīgi tiek galā ar iepriekš nosaukto vietu apmeklējumu. Rokot līdz problēmas saknei, tā aug vien no mūsu katra godaprāta un sirdsapziņas. Valstī, kur naudas dēļ cilvēks pārdosies velnam, izmantos jebkuru, arī šādu iespēju. Tomēr arī lēmumu pieņēmēju vēlme skrupulozi izskaitļot katru asistenta darba minūti, lai, nedod dievs, pārmaksātu par lieku soli, ir smieklīga līdz absurdam. ◆
