Velga, aizkraukliete
— Praktisku iemeslu dēļ neesmu spējīga, dzīvoju vienistabas dzīvoklī kopā ar dēlu. Ja būtu piemēroti apstākļi, domāju, ka uzņemtu, tomēr vienīgi sievieti vai bērnu, un to pašus pēc pamatīgas viņu patieso nodomu izzināšanas. Mēs neesam gatavi tik lielam bēgļu skaitam, kāds izskan plašsaziņas līdzekļos. Latviešiem vēsturisko notikumu iespaidā ir grūti ielaist savā zemē un pieņemt cittautiešus. Pastāv bažas, ka viņi
te sadzīs saknes. Jāizšķir divas dažādas lietas — cilvēcību un valsts drošību nākotnē. Mēs nezinām, kādi cilvēki var ienākt.
Artūrs Skudra, aizkrauklietis
— Nē! Esmu arī pret masveida bēgļu uzņemšanu Latvijā. Šos cilvēkus nepieciešams rūpīgi pārbaudīt. Tiem, kuriem nav ģimenes un nodomi ir tīri, var palīdzēt, taču vairums ir slinki situācijas izmantotāji. Viņi ieradīsies Latvijā, nostabilizēsies un sauks šurp pārējos. Paies laiks, un mēs nemanīsim, ka būsim kļuvuši par šādu cilvēku pakalpiņiem. Praksē jau pierādījies, ka ārzemnieki nav ieradušies, lai strādātu un kļūtu par sabiedrības daļu, bet lai liktu strādāt mums. Grūtībās nonākušajiem es varētu aizsūtīt pārtiku un apģērbu, taču ne tiem “cietējiem”, kam ir jaunākie viedtālruņi. Apstākļi man atļautu uzņemt bēgli, taču viņš man traucētu. Mājās ir mazs bērns un nevēlos, lai sievai un atvasei būtu jāpaliek mājās ar kādu svešinieku. ◆
