Septembris ir viršu, brūkleņu, dzērveņu un pīlādžu laiks. Šis ir laiks, kad kokiem dzeltē lapas, lido gājputni un čūskas lien zemē. Laikā no 21. septembra līdz Miķeļiem (29. septembris) svin Rudenājus.
5. septembris — Brūkleņu diena, sākas rudens sēņu laiks. Ja brūklenes gatavas, tad arī auzas nogatavojušās.
Ticējumi. Ja dzērves lido zemu, būs silta ziema. Ja augstu — auksta.
8. septembris ir Mazā jeb viena no rudens Mārām. Senčiem tā bija aitu cērpamā diena. Līdz Mazajai Mārai centās no mārkiem izņemt un uz lauka izklāt linus. Tā ir viena no pirmajām rudens vēju dienām. Šajā dienā čūskas lien zemē un izlīdīs 7. aprīlī — Vecajā Pavasara Mārā.
Ticējumi. Lietaina Mazā Māra sola lietainu rudeni. Saulains 8. septembris paredz garu un sausu rudeni. Ja vasaras beigās daudz čūsku, būs garš rudens.
14. septembris. Sākas vidējā jeb īstā atvasara un turpinās līdz Miķeļiem (29. septembris). Jaunākā no atvasarām piesakās 28. augustā. Vecākā sākas 29. septembrī un ilgst līdz vecajam Miķelim (12. oktobris).
Ticējumi. Ja atvasaras pirmā diena lietaina un apmākusies, rudens būs garš. Ja atvasara sausa, būs slapjš rudens. Ja atvasara lietaina, rudens būs sauss. Ja lido zosis, būs agra ziema.
17. septembris. Rudens Vēju diena. Tā ir viena no Vēja Mātes dienām. Jāvēro, no kuras debess puses iepūš vējš, jo tas pārsvarā būs noteicošais rudens vējš. Šajā dienā aizlido pēdējās bezdelīgas.
Ticējumi. Ja vējš pūš no dienvidiem, būs silts un garš rudens. Ja no ziemeļiem vai austrumiem, tad rudens būs nemīlīgs, ja no rietumiem, rudens būs slapjš.
22. septembrī sākas un līdz 29. septembrim (Miķeļiem) turpinās Dzelzu nedēļa. Tā bija sējas aizlieguma nedēļa. Rudens sējai līdz Dzelzu nedēļai vajadzēja būt pabeigtai. Dzelzu nedēļā jaunā mēnesī sākas Veļu laiks.
Ticējumi. Ja Dzelzu nedēļā vējš pūš no dienvidiem, būs silta un sekla ziema; ja no vakariem vai rītiem, būs mērena ziema. Ja Dzelzu nedēļā vāc kāpostus, tie ir sūri un cieti. Arī rudzi nav jāsēj, tad lāgā neaugs.
29. septembrī ir Miķeļi. Ziemas laika sākuma svētki. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības — pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Miķeļus senči svinēja lepni. Kāva aitu vai cūku, skābēja kāpostus, cepa plāceņus, brūvēja alu, bet pirmos kumosus un pirmo alus krūzi ziedoja Mājas kungam.
Ticējumi. Ja ap Miķeļiem līst, būs mīksta, silta ziema. Ja Miķeļu rītā vējš pūš no ziemeļiem, būs auksta un dziļa ziema. Ja Miķeļos ir saule, būs sātīga lopbarība. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, būs laba nākamā vasara. Ja Miķeļos lido zosis, tad Mārtiņos (10. novembris) būs sniegs. ◆
