Ikreiz, izdzirdot par seksuāli izmantotu bērnu, gribas vaicāt —
kāds ir cilvēks, kurš spējīgs uz tādu rīcību, kas ar viņu notiek? Lai arī dažās rindkopās nav iespējams izprast cita cilvēka domas un rīcības motivāciju, kopā ar ārstu psihoterapeitu, psihiatru Artūru Utinānu ieskicējam pedofila portretu.
Nevienam cilvēkam sejā nav rakstīts, ka viņš seksuāli iekāro mazas meitenītes vai puisīšus, tādēļ ir svarīgi bērniem mācīt pazīt situācijas, kurās pedofili sevi atklāj. Ārsts psihoterapeits, psihiatrs Artūrs Utināns stāsta, ka pedofilu primāri var raksturot vairākās kategorijās — pēc personības raksturojuma, pēc seksuālās izvēles kategorijām, pēc attiecību veidošanas tipa.
Personības raksturojums
No personības aspekta raugoties, mēdz būt dažādas neiropsihiatrisko vai personības traucējumu diagnozes, ko no psihoterapijas viedokļa nepieciešams ārstēt: emocionāli nestabila personība; robežlīmeņu personība, piemēram, šizoīda personība, kas ir patoloģiski introverta; paranoīda personība, kas ir patoloģiski aizdomīga; vēl mēdz būt personas ar dažādiem attīstības deficītiem, piemēram, autismu un nu jau daudz analizēto Aspergera sindromu, kas ir introvertas personības bez empātijas attīstības iespējām, kam piemīt grūtības izveidot attiecības ar pretējo dzimumu.
Pedofili var būt dažādu atkarību pacienti — jau nosauktā šizoīdā persona, kas ir atkarīga no interneta, azartspēlēm, ar grūtībām izveidot attiecības ar pretējo dzimumu un kvalitatīvas attiecības vispār, līdz ar to viņi sāk veidot nosacītas attiecības ar bērniem, izvēloties vieglākās pretestības ceļu.
Pedofili var būt cilvēki ar pazeminātu intelektu (oligofrēnija — galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība, kura var būt gan iedzimta, gan radusies agrīnā bērnībā), kā dēļ nespēj izveidot attiecības ar pieaugušu partneri. Biežāk izmanto savus bērnus — tā saucamā incestofilija.
Te norādīti vairāki biežāk sastopamie pedofili pēc personības raksturojuma, taču jāuzsver, ka ne visi introvertie cilvēki automātiski uzskatāmi par tādiem, kas seksuāli izmanto bērnus.
Visbiežāk dzimumnoziedzniekiem ir dažādas domāšanas kļūdas, piemēram, tas, ko mēs ar bērnu darījām, viņam pašam bija patīkami, tas taču ir tikai sekss, viņš pats to vēlējās…
Seksuālās izvēles
Otrs aspekts, pēc kura var raksturot pedofilus, ir seksuālās izvēles. Tātad — kādos brīžos viņos rodas seksuāla interese par bērniem un kādus paņēmienus ir gatavi izmantot, lai savas vēlmes realizētu.
Pirmā grupa ir regresīvie pedofili. Viņi ir spējīgi veidot attiecības arī ar pieaugušiem partneriem, viņus seksuāli uzbudina pieaudzis cilvēks, bet dažādos regresīvos stāvokļos, piemēram, alkohola reibumā, depresijas situācijā, konflikta brīžos ar pieaugušu partneri seksuāli uzbudina arī bērns.
Otrā grupa ir tādi, kurus seksuāli uzbudināt spēj tikai bērns. Dažos avotos par to vēstīts kā par atsevišķu seksuālu orientāciju. Un te dalījums vēl sīkāks — heteroseksuāla tieksme, homoseksuāla vai biseksuāla.
Pedofilus var iedalīt pēc attiecību veidošanas tipa, ko nosaka konkrētā cilvēka attīstība līdzšinējās dzīves gaitā.
Tā saucamais maigais pedofils. Viņš biežāk izvēlas veidot attiecības tikai ar bērniem un faktiski iemīlas konkrētajā bērnā. Šādas attiecības varētu pat nosaukt par nelaimīgu mīlestību.
Sadistiskais pedofils izmanto kontroli, piespiešanu un citas gan psiholoģiskas, gan fiziskas vardarbības metodes.
Pedofili slepkavas savus upurus visbiežāk nogalina.
Kā pēdējos var iedalīt interneta pedofilus. Viņi ikdienā aplūko bērnu pornogrāfiju, meklē kontaktus virtuālajā pasaulē, kas var regresēt līdz attiecībām ar reālu bērnu.
Lai analizētu, vai kādā konkrētā gadījumā piemērotāks būtu cietumsods vai probācijas uzraudzība, ir jāvērtē, kurā grupā noziedznieks ietilpst. Ja runa ir par cilvēku ar psihopatoloģiju, tad daudz labāka un iedarbīgāka par cietumsodu būtu ārstēšana un rehabilitācija probācijas dienesta uzraudzībā. Piemēram, “maigais pedofils” un “interneta pedofils” varētu būt veiksmīgi probācijas klienti, jo šajā iestādē tiek īstenotas nopietnas programmas šo cilvēku sociālo prasmju uzlabošanā un deviantās (nevēlamās) uzvedības koriģēšanā.
Pedofila emocijas.
Ko viņš jūt?
Dažkārt tiesās pedofili apgalvo, ka izjūt kaunu par savu nodarījumu. Savukārt citi cilvēki apšauba, vai bērnu izmantotājam šādas jūtas piemīt. Ārsts psihoterapeits, psihiatrs Artūrs Utināns neredz iemeslu, kādēļ cilvēks, kurš seksuāli izmantojis bērnu un ticis pieķerts, nevarētu izjust kaunu. “Kauns ir universāla un tipiska emocija, kas var piemist pat dzīvnieku sugām. Jautājums drīzāk ir par to, vai šie cilvēki izjūt vainas apziņu, jo ir arī tādi personības traucējumi, kuri bloķē spēju sajust vainu. Ja nav vainas sajūtas, nav līdzpārdzīvojuma, nav patiesas izpratnes par to, ka ir nodarījuši pāri savam upurim.”
www.mammamuntetiem.lv
