Ja kādreiz kaut kas uzkrīt uz galvas, pēkšņi rodas atklāsme. Piemēram, Ņūtonam uzkrita ābols, un viņš atklāja gravitācijas likumu. Nezinu, kas Saeimai bija uzkritis uz galvas jūnijā, kad Saeimas deputāti, vērtējot grozījumus Izglītības likumā, galīgajā lasījumā atbalstīja deputātes Stepaņenko pretrunīgi vērtēto priekšlikumu, kas liek izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no tādas informācijas, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā paredz, ka valdībai būs jānosaka tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija šim darbam veido divas darba grupas, kuras noteikumus cer izstrādāt līdz oktobrim.
“Mēs diemžēl nepaspēsim līdz 1. septembrim vadlīnijas izstrādāt, jo pieņemtais likumprojekts bija ļoti pēkšņs. Mēs plānojam iesaistīt gan vecākus, gan NVO šajā darba grupā, jo arī viņi rosināja grozījumus likumos. Un es pieļauju, ka darbs būs ar daudzām diskusijām un dažādiem viedokļiem,” atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Gandrīz vai jābrīnās, kā šīs kavēšanās dēļ nav atcelts jaunā mācību gada sākums uz laiku, kad šīs vadlīnijas tiks izstrādātas. Iedomājieties, 25 brīvvalsts gadus skolas ir strādājušas bez tikumiskajām vadlīnijām?! Ko darīt ar netikumīgajiem bērniem, kuri jau skolu beiguši? Rīkosim kursus?
Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka šis ir noteiktas paaudzes, kurai, iespējams, pat zināma pieredze gūta vēl padomju laikos, mēģinājums uztiept savu redzējumu visiem pārējiem. “Viņiem visiem vajadzētu aiziet pie ārstiem,” tik skarbs savā vērtējumā par idejas autoriem ir Roberts Ķīlis.
Arī Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Jānis Vucāns neslēpj, ka savā ziņā likumdevējs pats izvairījies definēt tikumisku audzināšanu un uzlicis atbildību uz valdības un skolu pleciem tieši laikā, kad nozarei risināmas citas, daudz svarīgākas problēmas.
Taču galvenais jau tiks panākts — par šīm vadlīnijām diskutēs, runās, un gaisā izkūpēs ne viena vien stunda pseidodebatēs. Patiesībā šis ir kādas cilvēku grupas ļoti veikli uzkonstruēts jautājums, kurš tiek pamests kā sunim kauls.
Manuprāt, līdz šim tikumības saturs bija daudzmaz skaidrs: nezodz, nemelo, cieni savu zemi, vecākus, ģimeni, kā arī godīgums, taisnīgums, čaklums, līdzcietība, piedošana utt., un to var mācīt ar labiem piemēriem no mākslas un literatūras. Tiesa, masu kultūra to, ko skola un vecāki mēģina ieaudzināt, diemžēl cenšas nojaukt. Tad kāpēc politiķi, piemēram, nespiež par pornosaitu vieglās pieejamības ierobežošanu, to slēgšanu? Tas ir daudz nopietnāk, lai bērniem veidotos priekšstati par ģimeniskām vērtībām. Taču valsts 25 gadus jau ir “pievērusi acis”, un kopā ar pornogrāfiju pa visiem kanāliem plūst iekšā erosi, meli, dezinformācija, negodīgums, netikumība.
