Valsts zemes dienests (VZD) sagatavojis un publicējis pārskatus par kadastrālo vērtību izmaiņām Latvijas pašvaldībās. No nākamā gada 1. janvāra gaidāmas izmaiņas principā visu pašvaldību teritorijās — ievērojami pieaugs lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība. Līdz ar to lielāks nodokļu slogs arī lauksaimniekiem, kuriem dažās nozarēs jau tāpat neklājas viegli.
Lielākās vērtību izmaiņas Koknesē
Ap 85 000 zemes īpašnieku, arī zemniekiem, pieaugs par zemi maksātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Kā liecina informācija VZD mājaslapā, vērtību izmaiņas ir saistītas gan ar cenu kāpumu, gan ar to, ka iepriekšējā periodā kadastrālās vērtības ir atpalikušas no darījumu cenām. Lauksaimniecības zemes vērtības vidējais pieaugums valstī ir 29%, bet ir teritorijas, kurās izmaiņas būtiski atšķiras no vidējā. Pēc VZD sagatavotajiem datiem, redzams, ka zemes kadastrālā vērtība vairākos novados un pagastos būs ievērojami lielāka par vidējo — no 50 līdz 70 procentiem. Aizkraukles reģiona novados lielākās vērtību izmaiņas ir Kokneses novadā — par 47%, mazākās, salīdzinot ar vidējo, ir 23% Neretas novadā.
Ministru kabinets augusta sākumā atbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanu lauku zemei, paredzot speciālās vērtības aprēķināšanu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām. Turpmākos piecus gadus — līdz 2020. gadam — vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums lauku zemēm nevar būt lielāks par 20%.
Nav piemērotākais brīdis
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris spriež, ka palielinājums nav tik dramatisks, kā sākotnēji bija plānots, tam arī noteikti “griesti”, un pagaidām deputāti par kādām nodokļu atlaidēm vai to, kā šis nodoklis varētu ietekmēt novada zemniekus, nav diskutējuši. “Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, ja mēs izrādīsim atsaucību vienai nozarei, tad arī citi gribēs līdzīgus atvieglojumus,” saka Dainis Vingris.
Vairāki “Staburaga” aptaujātie zemnieki nodokļa celšanai pamatojumu neredz, cits atmet ar roku — neviens tāpat neko ietekmēt nevarot. “Īsti pareizi tas nav, no kā tad izriet šie aprēķini? Vai mums pēkšņi situācija ir uzlabojusies? Manuprāt, šis palielinājums ir neobjektīvs, jo reāli dabā redzu, ka lauksaimniecībā neiet spoži. Manā redzeslokā ir saimniecības, ko šogad likvidē, un nevis viena vai divas, bet vairākas. Varbūt situācija Kokneses novadā nav tik slikta, taču ir saimniecības, kas padodas,” pārdomās dalās Raitis Ungurs, kurš saimnieko Bebru pagastā. “Neredzu ne nekustamā īpašuma cenas pieaugumu, ne arī to, ka lauksaimniecības sektorā būtu sācis klāties labāk. Drīzāk uz otru pusi. Ir kritums un grūts brīdis piena nozarei. Graudkopībā šogad, salīdzinot ar pērno gadu, klājas labāk. Protams, objektīvi un no biznesa viedokļa raugoties, ir jāspēj samaksāt ražošanas resursa — šajā gadījumā zemes un nekustamā īpašuma — nodokli. Valstij nodokļi jāiekasē, bet šis nav piemērotākais brīdis tos palielināt lauksaimniecības sektoram.”
Negatīvi ietekmēs lauksaimniecību
Sašutusi par Finanšu un Tieslietu ministrijas lēmumu, sākot no 2016. gada palielināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, ir biedrība “Zemnieku saeima” (ZS). ZS valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš komentē, ka šāda nodokļa piemērošana nav atbilstoša valsts šī brīža ekonomiskajai situācijai. “Pašreiz ir plānots līdz 2017. gadam nodokli tuvināt 48 eiro par hektāru. Tāds nodokļa pieaugums neatbilst valsts pašreizējai ekonomiskajai izaugsmei. Līdz ar to ir nepieļaujama turpmāka nodokļa palielināšana. Iepriekšējos piecos gados NĪN ir pieaudzis par aptuveni 300%, un tālāks pieaugums var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Esam izbrīnīti par argumentu, ka NĪN nomaksa varētu tikt veikta no lauksaimniekiem paredzētajiem tiešmaksājumiem. Latvijā šī likme joprojām ir viszemākā visā ES, turklāt tiešmaksājumiem ir pilnīgi cits mērķis un uzdevums.”
Fakts
Turpmāk īpašumu kadastrālā vērtība tiks pārskatīta reizi divos gados. 2016. gada pavasarī Valsts zemes dienests kadastrālās vērtības apstiprinās 2017. un 2018. gadam.
