Pēc “Staburaga” 4. augusta numurā publicētās informācijas “Pļaviņās nodeg saimniecības ēka” un 7. augusta numurā publicētā raksta “Kāpēc ūdeni neņēma no Aiviekstes upes?” redakcijai vairākkārt zvanīja Viktors Deliks no Pļaviņām. Viņš uzskata, ka ugunsdzēsēji Aiviekstes upei varēja piebraukt.
Pieprasa atsaukt informāciju
“Atsauciet 4. augustā publicēto informāciju, jo tur viss ir samelots!” kategoriskā tonī uzstājīgi pieprasa Viktors Deliks, kurš gan pats notikuma vietā klāt nav bijis. “Gribu, lai ugunsdzēsēju priekšnieks par saviem izteikumiem atvainojas. Kā tā var rakstīt, ka saimniecības ēka nodega? Mūri taču palika! Tā izdega, nevis nodega. Noskaidroju, ka dzēšanā piedalījās viena Pļaviņu posteņa automašīna, nevis divas. Rakstīts, ka no Gostiņiem līdz Pļaviņām ir pusotrs kilometrs, bet īstenībā ir vairāk kā divi kilometri. Noskaidroju arī, ka dzēsa divarpus stundas, bet divarpus dežurēja, kāpēc rakstīts, ka dzēsa piecas stundas? Kāpēc tā jāmaldina cilvēki? Astoņi metri esot līdz ūdenim — kas par muļķībām! Astoņi metri ir tad, ja šļūteni liktu pāri aizsargdambim. Kāpēc nevarēja no Aiviekstes upes paņemt ūdeni?
7. augusta rakstā Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde taču teica, ka, būvējot dambi, izbūvēja piebrauktuvi arī ūdens ņemšanas vietai. Cilvēki Pļaviņās smejas par to, ka ugunsdzēsēji ūdeni nevarēja paņemt. Viens pazīstams šoferis aizgāja, apskatījās un teica, ka ūdeni tur perfekti var paņemt. Arī vēl viens cits sacīja to pašu.”
Precīzu attālumu no Gostiņiem līdz Pļaviņu hidrantam Viktors Deliks gan nav izmērījis.
Visiem apgalvojumiem nepiekrīt
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle skaidro, ka pa vienai autocisternai bija no Pļaviņu posteņa, Jēkabpils daļas un divas no Aizkraukles daļas. Viņš atvainojas par neprecizitāti. Bet citiem Viktora Delika apgalvojumiem viņš nepiekrīt. “Saimniecības ēka vairs nav izmantojama, tā jāatjauno, mūsu izpratnē tā nodega. Ugunsgrēka platība bija 64 m2 (tiek skaitīta uguns skartā platība gan horizontālajā, gan vertikālajā plaknē). Ja dzīvojamajai mājai paliek mūri, arī tad sakām, ka tā nodega,” teic Guntars Laukazīle. “Ugunsgrēks ir uzskatāms par nodzēstu un likvidētu tikai tad, kad glābēji ugunsdzēsēji atstāj notikuma vietu, un tas notika pēc piecām stundām. Dežurēšana ir ugunsgrēka dzēšanas procesa sastāvdaļa. Ja tās laikā sākas gruzdēšana, parādās dūmi un liesmas, dzēšanas darbi turpinās. Nobrauktuve pie Aiviekstes upes ir piemērota laivu ielaišanai ūdenī, bet ne ūdens ņemšanai ugunsdzēsēju vajadzībām. Drošības apsvērumu dēļ ir nepieciešama atdure jeb valnis, lai mašīna neieslīdētu upē, kā arī līdzens laukums. Automašīnas svars kopā ar ūdeni ir no vienpadsmit (ZIL-131) līdz astoņpadsmit tonnām (Renault Kerax). Kas būs atbildīgs, ja automašīna ieslīdēs upē? Ar automašīnu ūdeni var uzsūknēt, ja līdz upei ir ne vairāk kā astoņi metri. Ūdeni no Aiviekstes upes mēs varam paņemt, izmantojot motorsūkni, tāds ir katrai automašīnai, bet tam ir vajadzīga horizontāla novietošanas vieta, citādi tas nedarbojas. Konkrētajā gadījumā, lai taupītu laiku un apturētu uguns izplatību uz blakus esošajiem šķūnīšiem, tika pieņemts lēmums izmantot ugunsdzēsības hidrantu, kas ir Pļaviņās. Tas bija ātrākais variants, kā tikt pie ūdens. Tas, ka Gostiņos nav ūdens ņemšanas vietas, ir problemātisks jautājums, jo koka māju apbūve ir blīva un ugunsgrēka gadījumā ir apgrūtināti dzēšanas darbi.”
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji padomājuši par niansēm
Jautājumu par ūdens ņemšanas vietu izskatīja arī Pļaviņu novada domes finanšu komitejas sēdē.
“Nesaprotu, kāpēc Aiviekstes upei nevarēja piebraukt, kādreiz, kolhozu laikos, brīvprātīgie ugunsdzēsēji visur varēja paņemt ūdeni,” saka Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis. “Nobrauktuve ir izbūvēta no betona plāksnēm, tā ir četrus metrus plata un 10 metrus gara līdz pat upei. Ja automašīna ir tehniskā kārtībā, bremzes darbojas, problēmām nevajadzētu būt. Uzbūvējot aizsargdambi, Aiviekstes upē izbūvēta nobrauktuve laivu ielaišanai upē un ūdens ņemšanai. No Aiviekstes upes ūdeni bez problēmām ņem “Latvijas dzelzceļš”, “ceļinieki”. Protams, vienkāršāk ir aizbraukt uz Pļaviņām un ūdeni paņemt no hidranta, neilgā laikā izsūknējot lielu ūdens daudzumu, iedzīvotājiem radot problēmas, lai gan Pļaviņās ir trīs upes — Skanstupīte, Aiviekste un Daugava.”
“Brīvprātīgajos ugunsdzēsējos darbojos jau 40 gadu. Klintaines brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai ir “Honda” tipa motorsūkņi, ugunsdzēsības automašīnas nav, braucam ar savām automašīnām. Mēs ūdeni varam paņemt gan no Aiviekstes un Skanstupītes, gan Daugavas,” stāsta Klintaines brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pārstāvis un novada domes deputāts Ainārs Arnītis. “Ugunsgrēkus dzēšam vietās, kur var piekļūt ūdenim, iedarbinām sūkni, tā “ražība” ir 1000 litru ūdens minūtē, izritinām šļūtenes un dzēšam. Esam no upes sūknējuši pat 250 metru garā posmā. Esam izgatavojuši koka paliktni motorsūknim, vienā pusē tas ir zemes līmenī, otrā pusē ar balstiem, to varam novietot jebkurā vietā horizontālā veidā un sūknēt ūdeni. Ja Skanstupītē ir maz ūdens, arī tā nav problēma, uz kādu laiku to aizsprostojam, un ūdens mūsu vajadzībām satek pietiekami. Uzskatu, ka slīpums pie Aiviekstes upes nav par lielu, lai VUGD automašīnas uzpildītu ar ūdeni, jo tām jābūt tehniskā kārtībā ar darbojošos stāvbremzi, un, ja vajadzīgs, aiz aizmugurējiem riteņiem var novietot ķīļus. Domāju, ka VUGD ugunsdzēsējiem jāpiedomā par tehniskā aprīkojuma niansēm, un tad arī viņi varēs ūdeni paņemt no jebkuras vietas.”
Guntars Laukazīle teic, ka turpmāk ugunsdzēsēji glābēji ūdeni no Aiviekstes upes centīsies ņemt, izmantojot motorsūkni.
