Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums seminārā “Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas” Latvijas novadu pašvaldību pārstāvjus, izglītības politikas veidotājus un īstenotājus no valsts pārvaldes, mācību iestādēm un nevalstiskajām institūcijām iepazīstināja ar situāciju Aizkraukles novadā, kā arī stāstīja, kas būtu nepieciešams, lai pieaugušo izglītību vienmērīgi attīstītu visā Latvijā.
Situācija novados pieaugušo izglītības jomā ļoti atšķiras, taču spēja nodrošināt šo pakalpojumu ir būtisks nosacījums darba vietu saglabāšanai, izveidošanai un konkurētspējas celšanai pašvaldībās, pārliecināts ir L. Līdums, kurš pats ilgus gadus nostrādājis izglītības jomā. Savā prezentācijā seminārā viņš atklāj, ka Izglītības un zinātnes ministrijas attieksme pieaugušo izglītības jomā līdz šim bijusi formāla.
Nepieciešams pieaugušo izglītības pārvaldības modelis, kas ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību! Tas nodrošinās mūžizglītības iespēju iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa.
Atvēl 10 000 eiro gadā
Lai to īstenotu, būtu nepieciešams atbalstīt un realizēt Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2015. — 2020. gadam, atjaunot un finansiāli stiprināt pieaugušo izglītības centrus, lai nodrošinātu plānveidīgu un efektīvu pieaugušo izglītības politikas izveidi un tās realizēšanu pašvaldībās. Iekļaut 21 novadu — reģionālos attīstības centrus — pieaugušo izglītības pārvaldības modelī.
Leons Līdums Aizkraukles novadu raksturoja kā vienu no tiem, kurā pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izdevies saglabāt pieaugušo izglītības centru, kurā šobrīd strādā divi darbinieki un gadā aptuveni 500 cilvēku apgūst 18 neformālās izglītības programmas. Darbojas arī Aizkraukles reģionālā tautskola, ko pašvaldība atbalsta finansiāli. Kopumā šogad novadā pieaugušo izglītībai atvēlēti 10 000 eiro. “Iespējams, tieši šis ir viens no iemesliem, kāpēc novads ir spējis saglabāt vienu no zemākajiem bezdarba procentiem valstī — 6,5% — iepretim vidējam rādītājam — 8,6%,” saka L. Līdums. Viņš atzīst, ka diemžēl Latvijā kopumā nevar runāt par pašvaldību apzināti realizētu politiku pieaugušo izglītības jomā: pieaugušo izglītošana ir deleģēta vispārējās izglītības mācību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām vai pieaugušo izglītības centriem, taču pašvaldības reti iesaistās mācību satura veidošanā, īstenotās mācību programmas nav saskaņotas ar novada attīstības vadlīnijām un situāciju darba tirgū, bet drīzāk ir mācību iestāžu biznesa sastāvdaļa.
Jādomā par stimuliem
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere seminārā uzsvēra, ka Latvijā katrai pašvaldībai būtu jāapzina savu iedzīvotāju intereses un, piedāvājot izglītības programmas, jāmeklē sasaistes punkti ar novada attīstības plāniem un nākotnes redzējumu. Tāpat kā izglītības sistēmas darbiniekiem, būtiska nozīme cilvēkresursu attīstības virzīšanā ir arī katra novada darba devējiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce uzsvēra LDDK gatavību iesaistīties pieaugušo izglītības pasākumu veicināšanā un attīstīšanā, piedāvājot vēl aktīvāku nozaru ekspertu padomes līdzdalību, prognozējot virzienus, kuros būtu perspektīvi organizēt pieaugušo mācības. LDDK veiktie pētījumi liecina, ka vairums uzņēmēju kā vienu no trim galvenajām īpašībām, kas raksturo teicamu darbinieku, min gatavību mācīties, reaģējot uz izmaiņām tirgū. Domājot par pieaugušo izglītību kopumā, īpaši tika akcentēta vajadzība pēc motivējošiem mehānismiem, kas stimulētu darbiniekus mācīties, bet darba devējus — organizēt un apmaksāt mācības vai vismaz atļaut darbiniekam mācīties darba laikā. Kā ilgtermiņa stimulējošs mehānisms vislabāk kalpotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākumu nodokļa atlaides gadījumos, kad nauda tērēta pieaugušo izglītībai.
Stingrāk jāvērtē piedāvājums
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja vietniece Andra Šenberga atzīmēja, ka Latvijā ir reģistrēts ļoti liels to izglītības iestāžu skaits, kas īsteno pieaugušo izglītību — 774, kas varētu liecināt arī par nepietiekami augstām prasībām pret izglītības īstenotājiem. Akreditēt mācību programmas un arī pašu mācību iestādi nepieciešams, tikai piedāvājot tālākizglītību. Mācību programmas neakreditē, pietiek, ja akreditēta izglītības iestāde, kas programmu piedāvā. Neformālās izglītības gadījumā jebkuram skolotājam pietiek ar licenci, kuru pēc saviem ieskatiem izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā mācības notiek. Daudzos gadījumos šī sistēma izrādās nepietiekami stingra, kas nelabvēlīgi ietekmē pieaugušo izglītības kvalitāti. ◆
