Anita Liepiņa, svētdienas skolas skolotāja Koknesē, gide Likteņdārzā
— Katru gadu dodos uz Aglonu, trīs reizes pat esmu gājusi kājām — no Alūksnes, Ogres un Aizkraukles. Šogad netieku. Šodien Likteņdārzā man jāvada ekskursija Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas biedriem. Savukārt rīt precas manas meitas draudzene. Lai gan pati nedošos uz Aglonu, palaidīšu un sagaidīšu novadniekus, jo organizēju braucienu uz turieni. Aizlūgt dosies divi mani ģimenes locekļi — mamma un dēls. Man ir citi pienākumi, kas jāveic. Kalpot cilvēkiem uz vietas ir tikpat skaisti, kā doties uz Aglonu.
Nils Mosejonoks, aizkrauklietis, gids Latvijas Okupācijas muzejā
— Jā, Aglonā ierados jau aizvakar. Katru gadu man tā ir obligāta dzīves sastāvdaļa, ar to var “saslimt”. Svētceļojums ārstē un dziedina. Tā ir iespēja satikt brīnišķīgus cilvēkus un iegūt mieru un atelpu no ikdienas darbiem. Šogad man bija jāstrādā, nevarēju uz Aglonu iet kājām, tāpēc atbraucu. Gatavojamies Latvijas jauniešu dienu informatīvās telts uzsliešanai. Pēc nedaudz vairāk kā mēneša Aizkrauklē būs Jauniešu dienas, Aglonā cilvēkiem būs iespēja iepazīties ar to norisi un reģistrē-
ties. ◆
