Pēc “Staburaga” 4. augusta numurā publicētās informācijas “Pļaviņās nodeg saimniecības ēka” redakcijai piezvanīja Viktors Deliks no Gostiņiem un pārsteigts jautāja, kāpēc četras automašīnas tik ilgi — piecas stundas — dzēsa “vienu nabaga šķūnīti”?
“Kāds absurds — Gostiņos apmēram 200 metru ir līdz Aiviekstes upei, bet ugunsdzēsēji pēc ūdens brauca vairāk nekā divus kilometrus līdz Pļaviņām!” saka Viktors Deliks. “Ja deg šķūnis vai māja, dārga ir katra minūte. Kāpēc tāda neizdarība? Gostiņos koka mājas ir uzceltas tuvu cita citai, tajās ir krāsns apkure, malkas plītis, un, ja kāda māja sāktu degt, būtu grūti paglābt citas ēkas, īpaši ziemā, kad ir slidens ceļš. Mājas degtu kā lāpas. Ūdens ņemšanas vietu vajag ierīkot pie Aiviekstes upes, lai nav tik tālu jābrauc. Aiz Gostiņu baznīcas kādreiz uztaisīja dziļurbumu, kāpēc ūdeni nevar ņemt no turienes? Man teica, ka ugunsdzēsēji ūdeni ņēma Raiņa ielā. Kas par to maksā, ja ūdeni sūknē no pilsētas ūdensvada?”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle skaidro, ka pie Aiviekstes upes bija apgrūtināta piekļuve, tāda situācija izveidojusies pēc Pļaviņu aizsargdambja izbūves. “Līdz ūdens līmenim upē bija vairāk kā astoņi metri, tik augstu nevaram ūdeni uzsūknēt, bet piebraukt tuvāk ar automašīnu nebija iespējams, tādēļ pēc ūdens braucām uz tuvāko hidrantu Pļaviņās,” viņš stāsta. “Visur, kur no jauna ir vilkts ūdensvads vai veikta tā pārbūve, hidranti ir ierīkoti ik pēc 200 metriem. Pļaviņās pavisam ir 26 ugunsdzēsības hidranti, no tiem cisternu var uzpildīt piecās minūtēs. Par ugunsgrēku dzēšanai iztērēto ūdeni, kas ņemts no pilsētas ūdensvada, maksā pašvaldība. Gostiņos nav centrālā ūdensvada, līdz ar to nav arī hidranta. Bet dziļurbums ir par mazu ūdens ņemšanai — izsūknējam, taču ūdens nespēj pietecēt. Ar Pļaviņu novada domes amatpersonām esam vienojušies, ka apskatīsim Aiviekstes krastus un risināsim jautājumu par ūdens ņemšanu no upes. Kad un kāds risinājums varētu tikt atrasts, pašlaik nevaru pateikt.”
Daļas komandieris arī skaidro, ka ugunsgrēka dzēšana prasīja daudz laika — vajadzēja ne tikai dzēst liesmas, bet arī uzlauzt šķūņa jumtu. Pēc tam, kad liesmas bija apdzēstas, glābēji vēl dežurēja notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka nekas nekūp, negruzd, viņi ugunsgrēka vietu drīkst atstāt tikai tad, kad ir ir droši — atkārtota degšana nesāksies.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde skaidro, ka, izbūvējot Pļaviņu aizsargdambi, tika ierīkota nobrauktuve ūdens ņemšanai no Aiviekstes upes. “Mēs noskaidrosim, kāpēc tajā dienā ugunsdzēsēji Aiviekstes upei nevarēja piekļūt, un risināsim šo jautājumu,” saka domes priekšsēdētāja.
