Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā Svētās mises laikā, prezentējot savu pirmo albumu “talita kum”, dziedāja Inese Šuļžanoka no Rīgas ar saviem draugiem.
Albumā 15 dziesmu
Koncerttūre notiek vairākās baznīcās. Aizkraukles katoļu baznīca bija pirmā, kur Ineses Šuļžanokas dziesmas skanēja mises laikā, kā arī pēc tās. Citās baznīcās grupa sniedz tikai koncertu. Aizkraukles baznīcā ikviens varēja arī iegādāties viņas albumu, kurā ir 15 dziesmu, melodijas ir Ineses pašas sacerētas, izmantojot liturģisku tekstu. Inesei nav mūziķes izglītības, viņa ir mācījusies individuāli pie mūzikas pedagogiem, strādājusi un sevi pilnveidojusi praktiskajās nodarbībās.
“Pirms koncertiem vienmēr ir satraukums, jo nevaram visu paredzēt, katrā baznīcā ir specifiska akustika, arī Aizkrauklē, bažījāmies, vai mūzika nebūs par skaļu,” stāsta Inese Šuļžanoka. “Muzicējot Aizkraukles baznīcā, pārņēma visjaukākās izjūtas. Koncertos man vienmēr ir vēlme cilvēkiem iedot vislabāko, ko spēju. Protams, pēc tam ir nogurums, bet to kompensē cilvēku labie vārdi, emocijas, es atkal jūtos piepildīta un varu dot citiem.”
Ikdienā strādā Polijā
Inese Šuļžanoka Latvijā ir reti, jo jau divus gadus ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Polijā vadītāja. Izmantojot atvaļinājumu, viņa nolēmusi ar draugiem doties koncerttūrē Latvijas baznīcās. Mūziķi pārstāv dažādas konfesijas, un šajā projektā katrs ienācis diezgan brīnumainā veidā. Dziedātājs Juris Vizbulis ierosinājis, ka vajadzētu doties koncerttūrē, un ieteicis iesaistīt ģitāristu Māri Veliku. Savukārt Māris atkal ieteicis savu draugu, un tā, veidojoties mūziķu ķēdītei, radusies grupa, kurā ir dziedātājas, pianists, ģitārists, basists un perkusiju pārzinātājs. “Man nav poļu sakņu, kad mācījos poļu valodu, pavērās arī ceļš uz mūziku,” stāsta Inese. “Dziedu arī laicīgās dziesmas, man patīk popmūzika, jo arī tā ir skaista, tā ir daļa no mūsu dzīves.”
“Meitenīt, celies!”
Ko gan nozīmē albuma nosaukums “talita kum”? Inese Šuļžanoka skaidro, ka Bībelē, Marka evaņģēlija 5. nodaļā, no 21. līdz 43. pantam, ir stāsts par kādu vīru, kura 12 gadu vecā meitenīte ir tuvu nāvei. Viņas tēvs nokrita pie Jēzus ceļos un lūdza: “Mana meitiņa ir tuvu nāvei. Atnāc, lūdzu, un uzliec viņai rokas, lai viņa izveseļotos un dzīvotu!” Taču cilvēki nāca un vēstīja, ka viņa meita ir jau mirusi. Ģimene un citi apkārtējie sāka sērot un vaimanāt, tomēr Jēzus visus mierināja, ka meitenīte nav mirusi, viņa tikai guļ. Jēzus saņēma bērna roku un ļoti maigi pateica “talita kum”. Un meitenīte tūliņ piecēlās un sāka staigāt. Burtiskā tulkojumā tas skan “meitenīt, celies!”, tomēr ne vienmēr var iztulkot visas valodas nianses, latviski nav iespējams pateikt tik maigi un sirsnīgi, tādēļ albumam dots nosaukums “talita kum”.
“Ticība dziedina, un albums vēsta par garīgo augšāmcelšanos, kuru var piedzīvot katrs no mums,” saka Inese Šuļžanoka. “Kāds cilvēks stāstīja, ka bojā aizgājis viņa draugs, bijis ļoti skumji, bet, klausoties albumu, atkal radusies ticība un cerība dzīvei, skumjas izgaisušas. Daudzus cilvēkus, tajā skaitā jauniešus, moka nolemtības sajūta, šķiet, ka vairs nekas nav sasniedzams, un viņi iekšēji garīgi mirst. Albums tapis ar vēlmi dot cerību, ka var gūt iekšēju mieru, ka ir nākotne, kurā viss ir sasniedzams.” ◆
