Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp — šis sentēvu sakāmvārds allaž noderīgs, izvētījot ieceres nākamā gada budžetam. Bet skaidrs ir viens — jākož būs.
Lai arī valdība lūgusi ministrijas ieceres nākamajam gadam piebremzēt, tās bijušas “drosmīgas” un iesniegušas jaunās politikas iniciatīvas par kopumā gandrīz 547 miljoniem eiro.
Vērienīgākās prasības ir Veselības, Iekšlietu un Satiksmes ministrijai. Patiesībā jau tas nav nekāds jaunums — šajās jomās problēmas bijušas arī citus gadus.
Finanšu ministrijai gan uzdots izvērtēt tikai dažu jomu pieprasījumus — par valdības prioritātēm atzīta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Šīm jomām tad, visticamāk, arī piešķirs lielāko papildu finansējumu 2016. gadā.
Finansiāli ievērojamākās ieceres ir Veselības ministrijai — tai iniciatīvu realizēšanai nepieciešami 159,7 miljoni eiro. Šajā summā iekļauti izdevumi pacientu rindu mazināšanai, pacientu iemaksu par pakalpojumiem un līdzmaksājumu mazināšanai, kā arī pakalpojumu tarifu paaugstināšanai slimnīcās un ambulatorajās iestādēs… Uz šī fona pavisam niecīgi šķiet Labklājības ministrijas (LM) pieprasītie mazliet vairāk 28 miljoni eiro. Tostarp vairāk nekā 8,2 miljoni eiro vajadzīgi, lai 2016. gadā pilnveidotu materiālo atbalstu pensionāriem. LM ierosinājumi paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, kā arī pārskatīt krīzes laikā piešķirtās pensijas.
Protams, naudas visiem pieprasījumiem nepietiks, tāpēc valdības viens no svarīgākajiem jautājumiem augustā, kad tā sāks skatīt nākamā gada budžetu, būs — kur ņemt naudu? Kāds lasītājs aprēķinājis: ja samazinātu valsts sektorā nodarbināto skaitu līdz ES līmenim, ekonomija būtu viens miljards eiro. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 156 valsts iestāžu darbinieki, vidēji ES valstīs — uz pusi mazāk. Kā pasakā par pūķi ir pieaudzis daudzgalvainais ierēdņu pulks, un viņi parasti ir kā svētās govis, kurus neaiztiek. No vietas arī nekust mūsu valsts aktuālākā problēma — daudzi cilvēki, nodokļu maksātāji, bijuši spiesti izbraukt no valsts un tagad stiprina citu valstu ekonomiku.
“Teorētiski iespējams, ka cīņās par 2016. gada budžetu Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā valdība krīt,” otrdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa. Viņa gan uzsvēra, ka par šādu iespēju runā teorētiskā pieļāvuma formā. Āboltiņa arī apliecināja, ka varētu būt nākamā “Vienotības” virzītā premjerministra amata kandidāte. Tā teikt, rudenī varētu krist ne tikai āboli, bet arī ministri. ◆
