Lai arī laiks Latvijā šovasar nav karstākais, alus ražotājiem jau no maija ir aktīvā sezona. Tas ir izteikti sezonāls bizness — ja vasarās nespējam alu saražot nepieciešamā daudzumā, ziemā pārdošanas apjomi ir mazāki. Sezonā pircēji lielākoties ierodas uz vietas ražotnē, bet ziemā mūsu alus ir dažādās tirdzniecības vietās. Bieži izmantojam izbraukuma tirdzniecību, bet tai ir savi plusi un mīnusi. Nereti plašāk apmeklētajos pasākumos lielākie uzņēmumi var atļauties iegādāties visas tirdzniecības vietas un mazie ražotāji ar savu produkciju tur nemaz netiek. Tomēr pozitīvākais izbraukuma tirdzniecībā ir tas, ka mūs arvien vairāk pazīst. Tāpēc cenšamies braukt uz kādu pasākumu vismaz reizi nedēļā, un, protams, lielāks alus noiets ir tad, kad laiks ir karsts. Piemēram, bijām Kuldīgas pilsētas svētkos, un cilvēki jau zināja, kas ir “burchiņš”. Tomēr konkurence ir liela un par sevi visu laiku jāatgādina. Izbraukuma tirdzniecība gan nav mūsu prioritāte, jo galvenokārt jādomā par alus ražošanu.
Uzskatu, ka savulaik pieņemtais lēmums par šo biznesu izrādījies veiksmīgs. Joprojām mums ir gaišā un tumšā alus šķirne, un pagaidām šajā ziņā neko negrasāmies mainīt. Iepriekš lietojām Lietuvā ražoto iesalu, tagad izmantosim Latvijas piedāvājumu, ko izgatavo “Latraps”. Lielākoties aldari Latvijā labi saprotas un dalās informācijā un pieredzē. Tā kā vairākas alus darītavas bija izmēģinājušas “Latraps” ražoto iesalu un bija apmierinātas, nolēmām to darīt arī mēs. Piegādes un cenas ziņā tas ir izdevīgi, turklāt — ražots Latvijā.
Tā kā alus ražotne ir skaistā vietā Aiviekstes krastā, esam domājuši par tūrisma attīstību. Nesen izveidojām degustācijas zāli, kur varam uzņemt viesus, kuri vēlas vairāk uzzināt, kā top alus, noskatīties speciāli izveidoto filmu par uzņēmumu un nobaudīt mūsu produkciju. Šo telpu arvien vairāk īrē dažādām nelielām svinībām, un tas varētu būt viens no papildu biznesiem ziemā. Teritorijā ir telšu vietas, un šovasar par interesentu trūkumu nevar sūdzēties. Laba sadarbība ir ar netālu esošo mājas vīna darītavu, un tūristi vienā braucienā var apmeklēt abas vietas. Šovasar izmēģinājām rīkot arī brīvdabas koncertu. Uz laipas upē uzbūvējām nelielu skatuvi, piedalījās jauniešu grupa no Jēkabpils, kura dziedāja populāras latviešu dziesmas, otrajā daļā muzicēja Kārlis Kazāks. Bijām pārsteigti par atsaucību, jo atbrauca ap 200 cilvēku. Pasākumu reklamējām tikai sociālajos tīklos, un tas ir efektīvi. Reklamēties vajag visu laiku, tāpēc katru mēnesi paredzam līdzekļus pašreklāmai.
Šobrīd gan var just, ka valstī trūkst naudas, un uzņēmēju kontrole kļūst aizvien stingrāka. Citādi lielu ierobežojumu nejūtam. Lielāko brēku par kādām izmaiņām rada tie, kuri ar konkrēto lietu nenodarbojas. Tā tas bija arī, kad pieņēma lēmumu no šīgada 1. jūlija paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp arī alum. Mūsu produkcijai sadārdzinājums nebūs lielāks par centu litram. Tā ka bažām nav pamata ne ražotājiem, ne pircējiem.
Papildus alus ražošanai turpinu nodarboties ar graudkopību. Šis pavasaris bija lietains, tāpēc laukus varēja apsēt tikai daļēji. Graudus alus ražotnei gan neaudzēju, tas ir sarežģīti, jo prasa papildu ieguldījumus. Pagaidām tie ir divi atsevišķi biznesi.
Lielas problēmas lauksaimniekiem sagādā mežacūkas, kuras posta laukus. To ir tik daudz, ka neizprotu lēmumu tās no Rīgas pārvietot uz attālākiem mežiem. Dzīvnieku skaits ir jāsamazina, turklāt šobrīd, kad Latvijā nerimstas Āfrikas cūku mēra izplatība.
Tā kā vasarā nekam citam, izņemot biznesu, laika neatliek, neiznāk pievērsties Pļaviņu uzņēmēju biedrībai, ko vadu, un arī politiskajās norisēs daudz neiedziļinos. Tomēr kopumā esmu apmierināts ar Raimonda Vējoņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Viņš rada pārliecību, ka varētu strādāt labāk kā iepriekšējais.
Šobrīd nerimstas diskusijas par bērnu masveida ģībšanu aizvadītajos dziesmu un deju svētkos. Pats esmu bijis vairāku svētku dalībnieks un pievienojos viedoklim, ka bērni ir mazāk fiziski izturīgi. Tas jūtams šādos lielos pasākumos. Ja mūs savulaik bērnībā nevarēja noturēt istabā, tad tagad dators ir noteicošais brīvā laika kavēklis.
Cilvēkus Latvijā satrauc arī bēgļu jautājums. Ir informācija, ka pirmos vajadzēs uzņemt jau rudenī vai ziemā. Tāpat kā lielākā daļa, arī es esmu pret to. Viens no maniem vaļaspriekiem ir ceļošana, un šajos braucienos nereti var redzēt bēgļu dzīvesveidu. Lielākā daļa no viņiem nav strādājuši savā valstī un nedomā to darīt arī citur. Domāju, līdzekļus viņu uzturēšanai var izmantot veiksmīgāk. Tomēr esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un Latvijai jāpieņem kopējā nostāja. Tikai jābūt plānam, ko darīt tālāk, jo cilvēku pārvietošana pa visu Eiropu neatrisina pamatproblēmu.
