Kooperatīvā sabiedrība “Trikāta KS”, kuras valdes priekšsēdētājs ir bebrēnietis Uldis Krievārs, pārdod sev piederošās 53,66% kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA “Latvijas Piens”, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.
Biedri bijuši ļoti pacietīgi
Kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs teic, ka “Latvijas Piens” ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu: “No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. “Trikātas KS” biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem — piena piegādātājiem.”
Lai rastu situācijas risinājumu un būtu iespējams norēķināties ar kooperatīva biedriem, valde martā pieņēmusi lēmumu par sev piederošo piena rūpnīcas daļu pārdošanu. Uldis Krievārs stāsta, ka šo mēnešu laikā ir strādāts pie pircēja meklēšanas un darbs turpinās arī šobrīd.
Prasa pasludināt maksātnespēju
“Trikāta KS” 20. maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz 21. jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.
Savukārt 14. maijā “Trikātas KS” maksātnespēju tiesai prasīja pasludināt Vipulkas pagasta zemnieku saimniecība “Kalnbrindas”, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī atgādinot, ka kooperatīvs ir parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22. maijā kooperatīvs visu parādu saimniecībai tomēr nomaksāja.
Jau iepriekš Uldis Krievārs sacījis, ka problēmas ar maksājumiem skaidrojamas ar “Latvijas Piena” laikus nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. Tikmēr “Latvijas Piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014. gadā piegādāto pienu, tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc “nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt “Latvijas Pienam””.
Apvienoja 600 saimniecību
“Latvijas Piena” dibinātāji 2010. gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr pērnā gada 14. augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kas rūpnīcai pievienojās 2014. gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
“Latvijas Piena” provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013. gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
Fakts
14,79 miljonus eiro vērtās “Latvijas Piena” rūpnīcas pamatakmens tika ielikts 2011. gada 28. septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās — aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums — aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat “Latvijas Piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu — 7,11 miljonus eiro. LETA
Viedokļi
Kristīne van Herka,
SIA “Jaunholandes piens”
īpašniece no Kokneses novada
— Šobrīd šis jautājums par kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” kapitāldaļu pārdošanu ir kļuvis valstiski politisks, taču no malas nezinām, kas īsti notika, nezinām neko par “zemūdens akmeņiem”.
Neesam neviena kooperatīva biedri un jau tolaik, kad būvēja piena pārstrādes rūpnīcu “Latvijas Piens”, bijām noskaņoti skeptiski. Domāju, tolaik vajadzēja zemnieku rokās dabūt kādu jau esošu piena pārstrādes rūpnīcu ar pazīstamu vārdu, nevis būvēt no jauna. Arī mūs mēģināja pierunāt kļūt par vairāku kooperatīvu biedriem, taču mūsu pārliecība ir tāda, ka Latvijā ar cilvēku esošo mentalitāti kooperatīvi nav spējīgi eksistēt. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēki ir spējīgi domāt tikai par savu labumu un peļņu, bet ne par kopīgu lietu, turklāt piena pārstrādē nedrīkst domāt īstermiņā. Arī tas, ka šobrīd piena pārstrādei vēlas piesaistīt graudu audzētājus, lai kaut ko glābtu, manuprāt, ir absurdi.
Ilga Bērtulsone, zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašniece Aizkraukles pagastā
— Grūti spriest, kuram notiekošais ir izdevīgi, taču skumji, ka tā noticis. Pienu no savas zemnieku saimniecības pārdodam Jaunpils pienotavai. Laikā, kad kooperatīvu dibināja, prioritāte bija tas, ka zemnieki būs noteicēji un saimnieki, ko diemžēl nav izdevies īstenot ilgtermiņā.
Jānis Baltacis, zemnieku saimniecības “Rimšāni” īpašnieks Mazzalves pagastā
— Mēs pienu pārdodam piena pārstrādes rūpnīcai Lietuvā, Rokišķos, nav bijusi saistība ar nevienu Latvijas kooperatīvu. Lai arī šobrīd tie ir 0,18 eiro par litru, ko saņemam, taču nauda ir laikā un regulāri. Zinu, ka Rokišķos dienā pārstrādā tik daudz piena, ko nevar pārstrādāt desmit mazie Latvijas kooperatīvi. Iespējams, ka mazais piena pārstrādes apjoms ir bijis viens no klupšanas akmeņiem, taču tas ir tikai minējums.
Biruta Leķe, zemnieku saimniecības “Silavas” īpašniece Bebru pagastā
—Nav bijusi darīšana ne ar kooperatīvo sabiedrību “Trikāta KS”, ne ar piena pārstrādes rūpnīcu “Latvijas Piens”, tāpēc notiekošo komentēt ir grūti. No malas raugoties, ir aizdomas, ka nauda ir klejojusi no kabatas uz kabatu, bet jācieš zemniekam. Tas nav normāli, ka lopbarības gādāšanas laikā cilvēkiem nesamaksā par pārdoto pienu. Var jau, protams, aizbildināties ar slēgto Krievijas tirgu, ka piena produktiem nav noieta, taču, vai tas ir īstais iemesls notiekošajam, grūti teikt.
