Sērenes sporta centrā notika sanāksme, kurā iedzīvotāji bija aicināti paust savu viedokli par plānoto riepu pārstrādes
rūpnīcas būvniecību Sērenes “Meistaros”, kas ir līdzās Aizkraukles vasarnīcu rajonam. Vairāki desmiti sanākušo iedzīvotāju pauda kategorisku nē šādai iecerei, jo uztraucās par iespējamo piesārņojumu un smakām, ko šāda rūpnīca varētu radīt.
Šīgada 18. jūnijā Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma pieņēma lēmumu būvniecības ieceri par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes “Meistaros” nodot publiskajai apspriešanai. Tā tika izsludināta 27. jūnijā un turpinās līdz 26. jūlijam.
Uzrodas pēdējā brīdī
Iespējams, būvniecības ierosinātāji cerēja, ka viss notiks klusi un mierīgi un nevienam nekādu iebildumu nebūs, jo informācijas par publisko apspriešanu bija ļoti maz — tikai neliels paziņojums Jaunjelgavas novada pašvaldības mājaslapā internetā. Bet informācijas par pašu projektu un tehnoloģiju, kādu plānots izmantot riepu pārstrādē, vēl mazāk. Paziņojumā par publisko apspriešanu gan bija norādīts, ka būvniecības ieceres informatīvie materiāli apskatāmi Sērenes pagasta pārvaldes ēkā un arī mājaslapā www.jaunjelgava.lv. Taču tur neizdevās atrast neko vairāk par minēto paziņojumu, un arī pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji vestibilā pie informācijas stenda bija piesprausta tikai viena lapiņa ar mazām krāsainām bildītēm — atrašanās vieta, ražošanas iekārtu komplekss un neliels apraksts ļoti sīkā drukā. Bet uz galda nolikta aptaujas lapa. Plašāki materiāli pārvaldē uzradās tikai šīs nedēļas sākumā — pēc vētrainās sanāksmes sporta centrā.Negrib ostīt gumiju
Iedzīvotāju dusmas raisīja vairāki iemesli. Viens no tiem bija neveiksmīgi izvēlētais sanāksmes laiks — darba laika beigas un Aizkraukles novada svētku diena. Taču galvenokārt būvniecības ierosinātāja SIA “SPM Grupa” pārstāvja sērenieša Andra Rāviņa nepārliecinošā projekta prezentācija un nespēja precīzi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Klātesošo skaļie izteikumi un jautājumi, brīžiem nemaz neklausoties projekta prezentētāju teiktajā, pamatīgi saniknoja Rāviņu, un sanāksmes tur-pmākajā gaita kļuva bezjēdzīga. Taču sanākušo emocijas ir saprotamas, jo kurš gan vēlas riepu pārstrādes rūpnīcu gandrīz vai mājas pagalmā. Piemēram, “Tiltnieku” mājas, kurās jau vairāk kā 50 gadu dzīvo Boļeslavs Kiriļins, ir tikai dažu soļu attālumā no plānotās rūpnīcas, turpat aiz sētas ir vēl viena māja, pārsimt metru tālāk sākas vasarnīcu rajons, kur cilvēki raduši atpūsties, izaudzēt sev ekoloģiski tīru pārtiku, nevis ostīt gumijas smaku un uztraukties par to, kā šāda rūpnīca un tajā radītie pārstrādes produkti ietekmēs viņu dzīvi.
Lai sanāksme nepārvērstos emocionālā klaigāšanā, iejaucās Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, kurš līdz tam bija ieņēmis novērotāja pozu. Viņš atzina, ka rūpnīcas būvniecībai izvēlētā vieta tiešām nav veiksmīga, taču saskaņā ar Jaunjelgavas novada teritorijas plānojumu šeit ir rūpnieciskā zona un šāda objekta būvniecība te ir pieļaujama. Līdz ar to iedzīvotāju viedoklim ir tikai konsultatīva nozīme. Lielākā problēma, ka šī rūpnieciskā zona Sērenes pagastā robežojas ar vasarnīcu rajonu Aizkraukles novadā un rūpnīcu plānots būvēt tieši uz robežas. Iedzīvotāji jautāja
A. Rāviņam, vai tiešām visā Jaunjelgavas novadā nav cita zemesgabala tālu no dzīvojamajām mājām, kur celt šādu rūpnīcu. Šīs vietas priekšrocība ir piemērotā infrastruktūra — te ir piebraucamais ceļš, ūdens un elektrības apgāde, esošais angārs, kas būvēts 1985. gadā, pēc būvinženiera Raivja Jēkabsona atzinuma, ir piemērots šādas rūpnīcas izveidei. Šonedēļ Sērenes pagasta pārvaldes ēkā atrodamie materiāli liecina, ka SIA “KMT projekts”, kam pieder zeme, jau noslēdzis zemes nomas līgumu ar “SPM Grupa”. Agrāk šajā vietā bija kolhoza darbnīcas, tad kādu laiku tajā saimniekoja Aigars Vaivars un daudznozaru kompānija “Daugava”, līdz vēlāk šis objekts nonāca uzņēmuma “Skrīveru celtnieks” un nu “KMT projekts” īpašumā.
Sola klusumu un tīru gaisu
Guntis Libeks iedzīvotājiem atgādināja par procedūru, kā notiek publiskās apspriešanas, un kas jāievēro, lai pausto viedokli būvvaldē ņemtu vērā. Atsaucoties uz to, uzņēmīgi aizkrauklieši un sērenieši sagatavoja protesta vēstuli un kopā ar aptuveni 300 parakstiem vakar, 22.jūlijā, iesniedza būvvaldē, Jaunjelgavas novada domē, informēja par to arī Aizkraukles novada domi un Sērenes pagasta pārvaldi. Līdz 21. jūlijam būvvaldē jau bija iesniegtas 49 rakstiski aizpildītas aptaujas lapas, kurās arī lielākoties pausts protests pret šādas rūpnīcas būvniecību. Cilvēku galvenie iebildumi ir par gaisa, vides un gruntsūdeņu piesārņojumu, smaku, ko radītu riepu kaudzes un to pārstrāde.
Būvniecības ieceres ierosinātāju sagādātie materiāli gan liecina, ka plānotā ražotne vidi negatīvi neietekmēšot. Tā neradot trokšņus, transporta kustība plānota tikai darbdienās — vidēji divas kravas mašīnas dienā. Diennaktī plānots pārstrādāt aptuveni piecas tonnas riepu. Gaisa piesārņojums un smaku izplatība solīta minimāla, jo to novēršana jau esot paredzēta, izvēloties tehnoloģijas un pirolīzes iekārtu tehnisko risinājumu. Pirolīzes tehnoloģiju izmanto riepu pārstrādei augstas temperatūras ietekmē bez skābekļa piekļuves. Riepas sadalās sastāvdaļās karsēšanas rezultātā. Tā kā nenotiek tieša sadedzināšana, kaitīgie izmeši nenokļūst atmosfērā, kas ir svarīgs faktors apkārtējās vides saglabāšanai. Riepu pārstrādes procesā nerodas tehnoloģiskie atkritumi. Gada laikā pārstrādājot 2800 tonnu riepu un gumijas granulu, plānots iegūt 1100 tonnu pirolīzes eļļas, 1200 tonnu tehniskā oglekļa jeb ogles, 330 tonnu metālisko kordu, 170 tonnu pirolīzes gāzes. Pirolīzes eļļu var izmantot kā kurināmo vai pārstrādāt tālāk. Radusies gāze tikšot sadedzināta uzņēmuma katlumājā, un šis process nodrošinot nevēlamas emisijas gaisā, arī smaku izplatīšanos. Pašu pirolīzes iekārtu plānots uzstādīt angārā, nevis kā citviet Latvijā — atklātā vidē. Neesot iespējams arī grunts un ūdeņu piesārņojums, ja tiekot ievēroti normāli iekārtas ekspluatācijas nosacījumi.
Ozolnieku iedzīvotāji sūdzas
Līdzšinējā pieredze Latvijā gan liecina, ka šāda rūpnīca nav tīkams kaimiņš. Pirms diviem gadiem rūpnīcu, kurā pārstrādā riepas, izmantojot līdzīgu tehnoloģiju, atklāja Ozolnieku novada Salgales pagastā. Šajā laikā tā jau vairākas reizes nonākusi Valsts vides dienesta uzmanības lokā. Iedzīvotāji dienestam sūdzējušies par smirdoņu, gaisa un gruntsūdeņu piesārņojumu. Arī tur, apspriežot būvniecības ieceri, iedzīvotāji pauda protestu un vāca parakstus, taču apturēt procesu neizdevās. Lai gan vēl agrāk vairākās citās Latvijas vietās ieceri par riepu pārstrādi iedzīvotāju protestu dēļ realizēt nav izdevies.
Ozolnieku novadā, balstoties uz iedzīvotāju sūdzībām, veiktas vairākkārtējas pārbaudes un konstatēts, ka netiek ievēroti atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, uzņēmums nav ievērojis tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā, kā rezultātā apkārtnē izplatījusies spēcīga smaka.
Jālemj būvvaldē
29. jūlijā notiks Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes sēde, kurā apstiprinās publiskās apspriešanas rezultātus. Procesa turpmākā virzība būs atkarīga no būvvaldes pieņemtā lēmuma. Taču līdz atļaujas saņemšanai, kas ļautu sākt būvniecību, vēl tāls ceļš ejams. Madonas reģionālā vides pārvalde noteikusi, ka šādai ražotnei jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Pēc sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma un Vides pārraudzības valsts biroja pozitīva lēmuma pieņemšanas pārvaldē tiks sagatavoti tehniskie noteikumi, kuros izvirzīs vides aizsardzības prasības plānotajai darbībai. ◆
