“Gājiens ir atcelts. Iemesli, kāpēc lielam skaitam bērnu šodien bija veselības problēmas, vēl nav skaidri. Bērnu drošība ir galvenais.” Pēc šāda izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles paziņojuma naktī no sestdienas uz svētdienu XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vidū sākās apjukums. Vēlāk svētku rīkotāji situāciju daļēji laboja, paziņojot: “Ja dalībnieki pēc pašu iniciatīvas tomēr izvēlas doties gājienā, svētku rīkotāji nodrošinās visu iepriekš paredzēto.”
Iemesls šādam svētku izskaņas sarežģījumam bija vairāku desmitu bērnu ģībšana sestdien noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparkā.
Koknesieši iztiek bez glābējiem
Svētdienas rītā gājiens, saukts arī par neoficiālo, tomēr notika. Tā noslēgumā medijos parādījās informācija, ka 98% svētku dalībnieku gājienā piedalījās. Daži vērīgākie, kuri gājienu vēroja televīzijas tiešraidē, pirmdienas rītā zvanīja “Staburagam” un sašutuši jautāja iemeslu, kādēļ gājienā, piemēram, nebija Skrīveru dziedātāju un dejotāju?
Kokneses kolektīva piedalīšanos šajā pasākumā pamanīja daudzi. Koknesieši it kā ieturēja pauzi gājienā un Brīvības pieminekļa virzienā devās nevis no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, bet gan Kaļķu ielas. Jolanta Nīcgale -Kondrāte, Kokneses novada kolektīvu koordinatore, stāsta, ka naktī uz svētdienu, ap pulksten trijiem, saņēmusi īsziņu par atcelto gājienu. No rīta nebija nekādas oficiālās informācijas, tajā skaitā arī televīzijā. Novadu koordinatori savā starpā sazvanījušies, koknesieši pārrunājuši šo jautājumu ar citiem skolā izmitinātajiem kolektīviem no Vecumnieku un Rundāles novada, un to vadītāji sliecās par labu lēmumam paļauties uz esošo informāciju un gājienā neiet. Telefonsaruna ar Sarmīti Plūmi, Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas deju kolektīva “Kāre” vadītāju, pārliecinājusi, ka gājiens tomēr notiks. Tā kā daļai svētku dalībnieku mantas un tērpi bija sasaiņoti promvešanai, tikai vecāko klašu audzēkņi paspēja ātri saģērbties tautastērpos un desmit minūšu laikā jau sēdēja autobusā. Mazie bērni asarām acīs palika skolā. Jolanta Nīcgale-Kondrāte teic, ka ģenerālmēģinājumā Me-žaparkā no Kokneses novada kolektīviem nevienam dalībniekam slikti nepalika.
Mēģinājumā valdīja masu psihoze
Sarmīte Kruglova, Aizkraukles novada svētku koordinatore, līdzīgi kā citu novadu atbildīgie cilvēki, teic: “Ja valsts no sevis noņem atbildību, kāpēc mums to vajadzētu uzņemties?” Pēc naktī saņemtās īsziņas “Kolēģi, gājiens ir atcelts” kolektīvu vadītāji pavadījuši laiku nomodā un neziņā. Internetā svētku oficiālajā mājaslapā sarkaniem burtiem ievietotā informācija vēstīja — gājiens atcelts. Tāda paša satura informācija bija ziņu portālā delfi.lv. No rīta daļa uzrunāto bērnu, piedāvājot viņiem brīvprātīgi iet gājienā, neizrādīja interesi to darīt, tāpēc kolektīvu vadītāji lēmumu par nepiedalīšanos nemainīja. Tāpat kā Kokneses novada kolektīviem, arī aizkraukliešu vidū nebija to bērnu, kuriem mediķi sniedza palīdzību Mežaparkā.
Ar Skrīveru kolektīviem svētku dienās kopā bija koordinatore Inga Kokaine. Viņa stāsta, ka skrīverieši dzīvoja vienā skolā ar Aizkraukles, Jaunjelgavas un Neretas kolektīviem, kopīgs lēmums bijis — ļaut bērniem atpūsties, ja reiz svētku vadība lēmusi gājienu atcelt. Starp skrīveriešiem bija arī koristi, kas piedalījās Mežaparka ģenerālmēģinājumā. No viņu teiktā, kā arī braucot no estrādes uz skolu, var secināt, ka mēģinājumā valdījusi masu psihoze — ieraugot vairākus noģībušos, emocionāli neizturēja pārējie. Skrīveru bērni atceļā uz naktsmītmi autobusā ļāvušies emocijām, raudājuši no redzētā.
Neretas novada deju kolektīva pārstāvji, neraugoties, ka gājiens oficiāli atcelts, pēdējā brīdī mainīja iepriekš pieņemto lēmumu un tomēr, lai arī nepilnā sastāvā, devās uz Rīgas centru.
Jaunjelgavas novada kolektīvā bija pāris dalībnieku, kuriem pēc mēģinājuma Mežaparkā palika slikti, un viņi arī nepiedalījās svētdienas noslēguma koncertā. Anita Ostrovska, svētku koordinatore Jaunjelgavas novadā, teic, ka pēc piedzīvotā Mežaparkā lēmums par gājiena atcelšanu šķitis ļoti loģisks: “Beigās mūs nostādīja ķīlnieku situācijā, jo novada vadībai agri rītā ziņojām, ka gājiens atcelts, lai nebrauc uz Rīgu, bet vēlāk televīzijā redzējām, ka nosacīti tie, kas deva rīkojumu atcelt gājienu, paši gāja tā priekšgalā. Jutāmies piekrāpti.”
Nebija domas nepiedalīties
Pļaviņu novada deju kolektīvu vadītāja Ineta Reitere par piedalīšanos gājienā saka: “Nebija divu domu, ka varētu tajā nepiedalīties.” Viss gājienam nepieciešamais bija laikus atgādāts uz Rīgu, tepat bija arī novada vadība. Diemžēl starp tiem, kuriem Mežaparkā sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā, bija arī Pļaviņu novada koriste. Tāpēc svētku dalībnieki pie miera varēja doties tikai ap pusčetriem, kad meitene bija laimīgi nogādāta pie kolektīva. Informāciju par to, ka gājiens atcelts, kolektīvs saņēma, bija daudz laika, lai to pārdomātu. Pusdeviņos rītā Ineta Reitere ar skaļu saucienu “Visi augšā!” pamodināja dejotājus, un viņi bez kurnēšanas ātri vien bija gatavi. Pat gadījumā, ja atklātos, ka pļaviņieši ir vienīgie gājiena dalībnieki, tas nebūtu par iemeslu sašutumam. Deju kolektīvu vadītāja saka, un to atzina arī jaunieši, ka šis bija viens no labākajiem, jo “uz papēžiem nemina” pārējie — ierasti Rīgas puses kolektīvi. Šoreiz visi bija pietiekami reti, skatītāji un televīzijas pārstāvji pļaviņiešiem varēja veltīt nedalītu uzmanību.
Viedokļi
Inese no Aizkraukles, svētku dalībniece, dzied korī:
“Varētu iedomāties dažādus iemeslus, kādēļ pēkšņi būtu jāpārtrauc ģenerālmēģinājums, tikai ne šādu!
Iemesli, kādēļ bērni sāka masveidā ģībt, varētu būt visdažādākie — nogurums, neierasta slodze, izsalkums, uztraukums, neizgulēšanās, laika apstākļu krasās maiņas, neierastais dienas ritms u. c. Zināms, ka bērni bieži vien ir izvēlīgi ēdiena ziņā, kas, iespējams, kādu atstāja ar tukšu vēderu. Nevar piekrist aplamajiem apgalvojumiem un baumām, kas jau paspēja izplatīties, piemēram, ūdens nepieejamība, ko patiesībā varēja dabūt neierobežotā daudzumā.
Lai dalībniekiem sniegtu papildenerģijas devu, pirms noslēguma koncerta dalīja gardas šokolādes konfektes. Arī koncerta laikā izskanēja paziņojums, ka kļūst vēsāks un ieteicams uzvilkt jakas. Dziesmu svētku repertuārs tika nedaudz saīsināts, kas tikai apliecināja, ka svētku organizatoriem rūp dalībnieku pašsajūta.
Uzskatu, ka paziņojums par dziesmu svētku gājiena atcelšanu bija pārsteidzīgs, kas izraisīja vēl lielāku ažiotāžu. Mūsu kora diriģentam naktī tika nosūtīta īsziņa, ka gājiens ir atcelts, bet vēlāk, kad no rīta paziņoja, ka tas tomēr ir brīvprātīgs, radīja apjukumu. Svētku gājienā nepiedalījāmies, jo pieturējāmies pie sākotnējā dziesmu svētku organizatoru lēmuma, ar ko jau negribīgi bijām samierinājušies, kā arī, lai nebūtu tādas “mētāšanās”.
Negribētos, lai šīs starpgadījums cilvēku atmiņās nomāktu dziesmu svētku burvību, brīnišķīgās emocijas un neviltoto patriotismu.
Sarmīte Plūme, Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas deju kolektīva “Kāre” vadītāja, televīzijas žurnāliste:
“Šī bija situācija, kas parādīja katra vadītāja sapratni un atbildību, spēju un gribu pieņemt lēmumu. Uzskatu, ka lēmums atcelt gājienu nebija pareizs. Varēja teikt, ka gājienā var neiet tie, kuri ir saguruši vai jūtas slikti, nevis rīkoties tā, kā tas notika naktī no sestdienas uz svētdienu. Ja mēs ar deju kolektīva vadītāju Kornēliju Reisneri nebūtu pacēlušas balsi un pieprasījušas, lai mūsu kolektīviem ļauj iet gājienā, Kokneses novads būtu palicis mājās, mūsu koordinatori bija pieņēmuši lēmumu gājienā nedoties, jo ir taču ministres un svētku rīkotāju lēmums. Taču, kad uzzināju, ka tiek izvietotas televīzijas kameras, slēgta satiksme ielās, ka gājienā ies arī Valsts prezidents, lūdzām — dodiet mums šo iespēju! Bet bērnu drošība pāri visam! Ņemot vērā mūsu iepriekšējo svētku pieredzi, bijām gatavas uzņemties atbildību par saviem bērniem, tomēr pašvaldības lēmums bija — nē. Tikai svētdien ap desmitiem rītā, kad pašvaldības izpilddirektors Ilmārs Klaužs televīzijā redzēja, ka gājiens tomēr ir un komentētāji aicina visus, kas var un vēlas, tam pievienoties, saņēmām ziņu, ka tie, kuri vēlas, tomēr var doties gājienā. 10 minūšu laikā bijām gatavi un devāmies uz Krastmalu. Kokneses novadu gājienā pārstāvēja “Kāres” dejotāji, K. Reisneres vadītie vidusskolas dejotāji un Kokneses mūzikas skolas koris. Pārējie palika mājās. Šī situācija parādīja arī to, ka cilvēki baidījās paši pieņemt lēmumus.”
