Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, prognozējot vasarāju ražu, to apzīmē ar “laba” un “vidēja”. Līdzīgās domās ir arī Bebru pagasta “Tīrumnieku” saimnieks Kaspars Karlsons.
Vasaras kviešu raža Latvijā varētu būt vidēji 4,1 tonna no hektāra (t/ha). Tas ir nedaudz vairāk kā pērn, kad tā bija 3,9 tonnas. Vasaras miežu ražu prognozē vidēji
3,5 t/ha — identisku pērnajai, arī auzu raža šogad neatšķirsies no pagājušā gada — 2,4 t/ha. Ar vasaras kviešiem valstī apsēti 166 tūkstoši hektāru — uz pusi mazāk kā pērn, kad ar vasarājiem pārsēja izsalušās ziemāju platības. Vasaras mieži šogad sēti 99 tūkstošos hektāru. LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis teic, ka labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labu cerošanu un vasarāju ražas prognozes šobrīd ir labas. Savukārt jūlija sākumā vasarājiem trūkst mitruma, kas diemžēl negatīvi ietekmēs ražu.
Sausā un saulainā laikā sējumus vairāk posta kaitēkļi, graudaugos novērojams labību lapgrauzis un laputis. Vasarājiem lauku kopšanas darbi lielākoties pabeigti, un labā ražas potenciāla saglabāšanai nepieciešams lietus.
Vasaras rapsis šogad valstī iesēts nedaudz — ap 20 tūkstošiem hektāru. Vasaras rapsim, līdzīgi kā iepriekšējos gados, uzbrūk kaitēkļi. Šajā laikā ļoti aktīvs ir krustziežu spīdulis. Ražu prognozē vidēji lielu — ap 2 tonnām no hektāra. Ap 10 tūkstošiem hektāru griķu lauki salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izskatās labāk. Mitrā maija dēļ laukiem ir ļoti laba biezība, kas dod cerības labai ražai.
Graudkopis Kaspars Karlsons no Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Tīrumnieki” piekrīt speciālistu prognozēm. Rapša sējumiem kaitēkļi esot ierasta problēma katru gadu. Sausums un aukstums vasaras sākumā ietekmējis graudaugu augšanas ātrumu, stiebri ir augumā mazāki, tāpēc pēdējo dienu lietainais laiks vieš cerību par vidēji augstu ražību. Lielāka cerība uz ziemas kviešiem, tos mazāk ietekmējušas vēsās naktis, kad gaisa temperatūra turējās ap plus 10 grādiem. Jautāts par prognozēm, Kaspars teic, ka pašlaik rēķināt, cik tonnu no hektāra novāks, ir pāragri, jo priekšā vēl pietiekami ilgs laiks. Ietekme bijusi arī pārāk mitrajam pavasarim, kad sējot vai katrā laukā bija nenožuvuši plankumi, kuri tā arī palika neapsēti. ◆
