Vairākus gadu desmitus piemirstā meliorācija pamazām sāk par sevi atgādināt nepatīkamā vei-
dā — vietās, kur sistēmas vairs nedarbojas, lauksaimniecības zeme ir pārmitra, bet ciematos applūst pagrabi, grāvji. Arī Kokneses pašvaldība saņem iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu novērst šādas radušās problēmas. Nesen koknesiešus aicināja uz sapulci, kur sprieda par šo problēmu un iespējamajiem risinājumiem.
Jāpanāk vienošanās
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka šobrīd ir iespēja pieteikties Eiropas Savienības fondu projektam un piesaistīt finansējumu meliorācijas darbu veikšanai. Taču, lai to varētu darīt, jāgūst piekrišana no visiem meliorējamajā teritorijā esošo māju īpašniekiem.
“Projekta pirmā kārta ir izsludināta, un jāpiesakās līdz 8. augustam. Laika nav daudz, līdz šim datumam projekts jāizstrādā un jāvienojas ar īpašniekiem. Tas ir sarežģīti. Piemēram, vienam grāvim mums pieguļ 78 īpašumi! Kā lai ar visiem vienojas? Katram būtu jāpiekrīt, ka grāvi tīrīs, pārskatīs drenāžas caurules utt. Visam jābūt saskaņotam, taču pēc sapulces secinām, ka ne visi tam piekristu,” saka Dainis Vingris. “Tiklīdz applūst grāvis vai pagrabs, cilvēks nāk uz pašvaldību, raksta iesniegumu, mēs par pašvaldības līdzekļiem novēršam problēmu, kaut patiesībā privātīpašumā saimniekam pašam jārūpējas par grāvju tīrīšanu. Likums paredz katram īpašniekam savā teritorijā tīrīt un kopt grāvjus pašiem, kā arī liedz būvēt žogus, veidot apstādījumus konkrētā attālumā no grāvja, taču daudzi koknesieši to nav ievērojuši. Tāpēc, tīrot grāvjus, varētu nākties nozāģēt kokus, krūmus, ir vietas, kur būtu jānoņem sētas. Rīkojām sapulci, lai cilvēkiem skaidrotu situāciju, un pastāstījām par iespēju meliorēšanas darbus veikt par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Pēc sapulces secināju, ka cilvēki atbalsta ideju, vajag visu darīt, “tikai ne pa manu zemi”. Cīnīsimies, cik varēsim, mēģināsim cilvēkus pārliecināt. Pagaidām vēlamies sākt ar rajonu, kas ir reljefa zemākajā vietā — tā ir Zemeņu, Parka, Līgo iela.”
Nepaspēja paveikt
Neatkarības atjaunošanas pirmajos gados vēl bija meliorācijas pārvaldes — tām bija tehnika, speciālisti, katrai sava uzraugāmā teritorija. Astoņdesmito gadu nogalē, deviņdesmito gadu sākumā meliorācijas pārvaldes likvidēja, tehniku pārdeva un melioratori izklīda.
Koknesietis Guntis Saukants meliorācijā strādāja no 1975. līdz 1989. gadam. Pēdējais darbs, ko šajā gadā melioratori veica Koknesē, bija caurteku ievietošana Parka ielā. “Līdz galam visus darbus nepaspēja paveikt, meliorāciju likvidēja, vairs nebija, kas finansē — valsts to nedarīja, pašvaldībai tādas naudas nebija un privātīpašnieki par to tobrīd nedomāja. Privātmāju rajonā Koknesē bija paredzēts iedzīt kolektorus, taču tas vairs neizdevās. Padomju laikos, kad bija meliorācijas sistēmu pārvalde, visus grāvjus kopa. Reizi gadā lielos novadgrāvjus izpļāva, tiklīdz bija kādi ieskalojumi, ieplūdumi, iztīrīja. Tagad par to katram jādomā pašam,” stāsta koknesietis. “Māla caurulēm, kuras tolaik izmantojām, kalpošanas ilgums ir 40 līdz 50 sasalšanas un atkušanas cikli. Liela daļa cauruļu ieklātas sešdesmitajos gados, pēdējās klātas astoņdesmito gadu nogalē. Pēdējās gan bija plastmasas, tās kalpo ilgāk, bet liela daļa bija māla.” Bijušais meliorators uzsver — drenu sistēmas ir jākopj! Pamazām pēdējos gados to dara — piemēslotās akas ir iztīrītas, un nozagto vāku vietā šopavasar uzlikti jauni. Taču ir problēma, kas šajos gados burtiski ir “izaugusi” — koki, ko uz drenu sistēmām nedrīkst audzēt, privātīpašumos tomēr ir gan stādīti, gan izaudzēti, kāds vēl izbūvējis sētu, kas traucē veikt tīrīšanas darbus. “Nebūs tā skāde tik liela. Jā, kāds koks jānozāģē, varbūt kāda sēta jānojauc, bet tad gadus divdesmit atkal būtu miers,” teic koknesietis. ◆
