Aizvadītā nedēļa pagāja ikdienas darbos — darāmā saimniecībā, mājās un dārzā laukos netrūkst. Esmu mājsaimniece, tāpēc vairākas svētku brīvdienas kā tie, kuri strādā algotu darbu, īpaši neizjutu. Nebēdājos arī par lietaino un vasarai vēso laiku. Jūlijs noteikti būs saulains, tad paspēsim izbaudīt vasaras siltās un saulainās dienas.
Esmu kora “Daudzeva” dalībniece, un arī mēs piedalījāmies Sēlijas novadu apvienības trešajos tautas mākslas svētkos “Sēlija Rotā” Jaunjelgavā. Ikdienā korim mēģinājumi notiek reizi nedēļā, ilgst apmēram divas stundas, taču pirms pasākumiem reizēm mēģinām biežāk. Bija kopmēģinājumi arī ar citiem kolektīviem. Dažas dziesmas, ko dziedājām svētkos, bija diezgan sarežģīti izdziedāt, taču kopkorī tās skanēja daudz labāk. Man īpaši tuvas ir “Saule sēja sudrabiņu” un “Dancot gribu”. Likās, svētkos gan rīkotāji, gan dalībnieki, gan skatītāji guva pozitīvas emocijas, atraisījās dziedot un dejojot.
Ar kori piedalāmies dažādos pagasta un novada kultūras pasākumos, bijām aizbraukuši arī uz Kauņu, apvienojot koncertu ar ekskursiju pa Lietuvu.
Savukārt jūnija sākumā piedalījāmies Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī, kurp braucām pa ceļu, kas ved caur Sēliju. Pirms gada iemācījāmies “Vecā sēļa ceļa dziesmu”, ko savulaik dziedājis Andrejs Lihtenbergs, un tagad to dziedam visos pasākumos. Dziesmā ir vārdi par ceļu, kas pa Sēliju ved augšup, lejup, un, braucot uz Daugavpili, pārņēma sajūta, ka šis ir tieši tas Sēlijas ceļš, īstā Sēlijas “seja”, kā apdziedāts dziesmā.
Neesmu īpaši aizdomājusies, vai dziedāšana korī sniedz kādu papildu enerģiju, man vienkārši vienmēr paticis dziedāt. Daru to, kas man patīk, ar lielu atbildību un prieku eju uz mēģinājumiem un gatavojos koncertiem. Mēģinājumi un koncerti ir iespēja satikties un komunicēt ar cilvēkiem, iziet no mājas. Regulāri sazinos ar draudzeni, kura pārcēlusies dzīvot uz Īriju, un, stāstot par to, kāds pasākums Daudzevā bija vai kam gatavojos, viņa brīnās, ka laukos tik daudz kas notiek, ka cilvēki tik aktīvi iesaistās pašdarbības kolektīvos, jo Īrijā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Tur ir profesionāli kori, dalībniekiem ir muzikālā izglītība, un tajos dzied tikai profesionāli mūziķi.
Aizvadīti vasaras saulgrieži. Man brālis ir Jānis, tāpēc ģimenē ir tradīcija tikties pie viņa, pabūt kopā un mazliet pasvinēt. Arī šogad viesojāmies pie brāļa Jaunjelgavā, lietus gan pabojāja svētku vakaru, jo nevarēja sēdēt ārā, taču istabā vakaru pavadījām, spēlējot galda spēles.
Gan pirms svētkiem, gan svētku dienās aktīvi bija izvērsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņa “Dusmīgs, toties dzīvs!” — televīzijas klipi, audioreklāmas un digitālie risinājumi internetā. Jāņu kampaņa pret braukšanu reibumā notiek jau 15. gadu, un domāju, ka tā ir ar labiem rezultātiem. Šajā laikā, kopš CSDD regulāri cilvēkiem atgādina, ka dzeršana un braukšana nav savienojamas, dzērājšoferu skaits samazinājies un statistika ir uzlabojusies gandrīz četras reizes. Domāju, šādas kampaņas ir vajadzīgas, arī statistika rāda, ka, par laimi, traģiskie nelaimes gadījumi uz ceļa samazinās, un noteikti daļa ir arī saistīta ar uzstājīgajām reklāmām un atgādinājumiem par sekām, ko var izraisīt neapdomīga un bezatbildīga rīcība.
Skatoties, kā reklāmas rullītī draugi piesien iereibušo cilvēku pie krēsla, lai atturētu no sēšanās pie stūres, domāju: bet kā ir dzīvē — nereti cilvēks pārmērīgā alkohola reibumā kļūst neadekvāts un agresīvs. Ej nu piesien viņu pie tā krēsla! Ja viņš ir ieņēmis galvā kāpt mašīnā un braukt, tad, neraugoties uz tuvinieku centieniem, izkāps pa logu vai izlīdīs pa skursteni. Visbriesmīgāk, manuprāt, ka dzērājšoferu dēļ autoavārijās bieži cieš nevainīgi cilvēki.
Lasīju, ka sākās vienotā pieteikšanās pamatstudijām 11 Latvijas augstskolās. Tāpat kā pērn, pieteikties studijām jaunieši var arī elektroniski valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka par studijām maksā 60% no Latvijas augstskolās studējošajiem.
Atceroties savu studiju laiku, kad gribējās arī izbaudīt kaut ko no galvaspilsētas dzīves, aiziet uz kādu teātra izrādi, kino vai koncertu, tas ir pašsaprotami, ka vajadzīga nauda. Studēt nenozīmē tikai maksāt vai nemaksāt par studijām, jaunietim no laukiem pilsētā ir arī jādzīvo, jāpērk pārtika, tāpat ir dažādi izdevumi, kas ir saistīti ar studijām. Tas ir skumji, ka tieši naudas trūkuma dēļ kāds jaunietis ar lielu potenciālu vienmēr paliks “aiz durvīm” un kāds dosies peļņā uz ārzemēm, jo ģimene nevar atļauties paņemt kredītu studijām. Rīgā iespēju un vajadzību ir daudz, ik uz soļa, protams, var no tā visa atteikties un norobežoties, bet parasti jaunam cilvēkam tas ir grūti.
Sekoju līdzi notikumiem Ukrainā un raizējos par Latvijas drošību un neatkarību. Domāju, ka patiesībā to, cik daudz notiekošais kaimiņvalstī skar Latviju un attiecas uz mums, mēs nemaz nezinām, varam tikai nojaust. Cilvēks, kuram ir savas ikdienas gaitas un rūpes, ikdienā tik daudz neizdomājas par valsts drošību, taču domāju, ka tā ir apdraudēta, tāpēc atbalstu dažādus aizsardzības plānus, lielāku līdzekļu piešķiršanu tehnikai un Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājumam, dažādām mācībām.
Lai šī nedēļa atnes saulainu, vasarīgu laiku un lai veicas visi darbi!
