Latviju šķērsojuši Pasaules Miera skrējiena komandas dalībnieki. Pirmie Aizkraukles reģionā viņus sagaidīja pļaviņieši, tad skrējēji devās tālāk uz Koknesi, Aizkraukli un Skrīveriem, kur viņiem pievienojās citi dalībnieki, noskrienot nelielu posmu.
Pasaules Miera skrējiens notiek reizi divos gados, bet tā starplaikos dažkārt rīko posmus ar mazāku valstu skaitu. Šīgada skrējiena viens atzars bija Eiropas valstīs, tostarp arī Baltijā. Miera skrējiena Latvijas komanda ceļā devās 11. jūnijā Maskavā, šķērsoja Baltkrieviju, līdz sasniedza Latviju. Te skrējiens veda caur Daugavpili, Jēkabpili, Aizkraukles reģionu, Ogri un Jelgavu līdz Lietuvai. Skrējiena posms noslēgsies
2. jūlijā Kaļiņingradā. Komanda ir starptautiska, un tajā ir dalībnieki arī no Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un pat Brazīlijas.
Ik dienu skrējēji kopīgiem spēkiem pieveic aptuveni simts kilometru, stafetes veidā nododot cits citam aizdedzinātu lāpu — miera simbolu. Pļaviņās skrējiena dalībniekiem pievienojās novada domes, bērnu centra “Pepija”, deju grupas “Cristal” pārstāvji, centra “Ideja” jaunieši un citi atbalstītāji. Rihards ar citiem dalībniekus sagaidīja pie Pļaviņu novada robežas — aiz tilta pār Aivieksti. Viņš šajā pasākumā piedalījās pirmo reizi un teica, ka bija labi noskriet šo posmu no Gostiņiem līdz centram “Ideja.
Skrējiena Latvijas komandas kapteine Gundega Gaile atzina, ka ceļā satiktie cilvēki ir līdzīgi — priecājas par vienām un tām pašām lietām, smaida un vēlas būt laimīgi. Viņa piedalās skrējienā jau piekto gadu, un tas nav grūti, jo katrs no viņiem ceļā dodas ar lielu pozitīvisma devu, ko gan dāvā citiem, gan saņem pretī. Komandā ir desmit cilvēku, un katrs skrien konkrētu posmu, bet daļu ceļa seko līdzi automašīnā.
Komandas dalībnieki no Ukrainas atgādināja, ka miers vispirms sākas katrā no mums. Tāpēc ir svarīgi nest šo miera ideju no valsts uz valsti, domāt labas domas un tajās dalīties ar ceļā satiktajiem cilvēkiem. Katrā vietā viņi sagaidīti ļoti atsaucīgi un viesmīlīgi. Tā kā komandā ir cilvēki, kuri pirmo reizi bija Latvijā, viņi bija gandarīti par šo iespēju un noteikti nejutās vīlušies. ◆
