Staburaga un Seces pagastā Līgosvētku priekšvakarā pirmo reizi notika pļaušanas un siena bizes pīšanas sacensības, bet vakarā — uguns rituāls. Staburags šo dienu aizvadīja Zemes zīmē, bet secieši izdzīvoja Uguns dienu.
Plānojot Jaunjelgavas novada svētkus, katram novada pagastam piešķirta sava stihija, tā Staburagam tikusi Zemes, Secei — Uguns zīme. Seces pagasta kultūras nama vadītāja Astrīda Mencendorfa atklāj, ka pamatideja ir no pagājušā gada, kad saistībā ar Jaunjelgavas novada svētkiem rīkoja pagastu dienas. Šogad tradīciju turpina, un saistībā ar Jāņiem nolemts īstenot abu pagastu zīmēm atbilstošus pasākumus. Sākotnēji sacensības un rituāli bija ieplānoti tieši vasaras saulgriežos, taču vēlāk izvēlēts 22. jūnijs, un pati daba šo dienu atvēlēja gaišu, saulainu un prieka caurstrāvotu.
Secieši vispirms devās uz Staburagu, kur pie saieta nama Seces un Staburaga vokālie ansambļi kopā ar vadītājām Zaigu Baroni un Diānu Kadišu izdziedāja saulgriežiem raksturīgās apdziedāšanās dziesmas. Staburadzietes bijušas vērīgas un savās dziesmās ar smaidu pieminēja ne vien seciešu vēlmi nojaukt visus šķūņus un vietā iesēt zāli, bet arī kultūras dzīves un pagasta vadības “ciešo saistību” — abu iestāžu vadītāji ir dzīvesbiedri. Interesantu un jestru svētku interpretāciju piedāvāja arī Staburaga amatierteātra dalībnieces.
Pirmo reizi šajā pusē notika pļaušanas sacensības, kurās gan debijas reizē bija tikai seši dalībnieki: trīs dāmas no Staburaga — Inese Skudrova, Ilze Ozoliņa un Svetlana Karetņikova — un trīs vīri no Seces — Arnis Mencendorfs, Juris Driķis un Ēvalds Jeromāns. Vietas šoreiz netika dalītas, taču katrs pļāvējs saņēma īpašu nomināciju un balvu.
“Ko daile nevar panākt ar spēku, var ar viltību,” saka Staburaga kultūras dzīves organizatore Ināra Galvanauska, pasniedzot balvu ātrākajai pļāvējai Inesei Skudrovai. Viņas vāls platuma ziņā gan nevar konkurēt ar vīru pamatīgo pļāvumu, taču ar rūpību gan.
Pirmais vīru konkurencē akurātu vālu saguldīja 57 gadus vecais Ēvalds Jeromāns, kurš daļēji kļuvis par secieti — viņš ir no Balviem, bet Secē saimniecības darbos palīdz meitai Diānai Driķei. Meita stāsta, ka tēvam ļoti patīk pļaut, un arī patlaban, kad lielākoties zāli ap māju pļauj ar pļaujmašīnu, tēvs tomēr atrod vietas, kur bez cilvēka rokām neiztikt. Viņa prasme mājiniekiem ir neaizstājama izkapts kapināšanā un asināšanā.
Ļoti pamatīgu un platu vālu, pļaujot blakus, divatā izveidoja Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs un viens no pamatīgākajiem pagasta zemniekiem Juris Driķis.
Arī klātesošie novērtēja — tik pamatīgu pļāvumu var pļaut tikai stabili vīri. Juris Driķis atklāj, ka ar izkapti pļaut iemācījies jau apmēram desmit gadu vecumā un vēl pirms gadiem pieciem ļoti daudz pļāvis, bet tagad šo darbarīku rokās nākas ņemt ļoti reti. “Viss kļuvis modernāks, bet prasme jau nezūd,” nosaka zemnieks.
Balvu par mērķtiecību saņēma staburadziete Svetlana Karetņikova, kurai ir 61 gads. Sacensību vidū, kad māsai pēkšņi aizrāvās elpa, nekavējoties palīgā steidzās brālis Jānis, un viņi kopīgiem spēkiem godam pievarēja paredzēto gabaliņu.
Svetlana Karetņikova stāsta, ka ar izkapti rīkoties iemācījusies jau mazotnē — būdama vecākā deviņu bērnu ģimenē, daudz palīdzējusi mammai mājas darbos, arī gādāt barību lopiem. “Kaut tagad dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, ikdienā tāpat sanāk pļaut ar izkapti — jāappļauj zāle, jāsagādā trušiem ēdamais,” saka Svetlana. “Šādās sacensībās gan piedalos pirmo reizi, tās man ļoti patika. Jaunības gados bija daudz jāstrādā, tagad esmu pensijā un baudu dzīvi — piedalos pasākumos, darbojos Staburaga amatierteātrī.”
Par sīkstumu balva tiek arī Staburaga pagasta zemniecei Ilzei Ozoliņai — pļaujot ar ļoti sliktu izkapti, viņa tomēr tika līdz finišam. Klātesošie skaļi komentē, ka Ilzei jādod balva arī par debiju pļaušanā.
Vīgantes parkā tapa arī siena bizes, kuras pagastu savstarpējās sacensībās pina abu pagastu pārstāves — Dace Vitkovska un Diāna Rutkēviča. Pļaviņu nu caurvij skaists dizaina elements, un viena otra saimniece aizgūst ideju, kā ar šādu bizi vasarā izdaiļot savu pagalmu.
Svētki turpinājās Secē, kur pagasta estrādē Seces amatierteātris rādīja A. Niedzviedža lugu “Viņa ir īstā, muterīt”. Vakarā krēslā secieši aizdedzināja no koka izveidoto “aku” ar saulītes zīmi virsotnē, lūdzot: “Mīļā Uguns, attīri, sadedzini visus sārņus, visu melno, kas traucē mums dzīvot, būt laimīgiem. No visas sirds tevi lūdzam!” ◆
