Zem ozolu vainagiem. Jaunjelgavā, kas tiek dēvēta par vārtiem uz Sēliju, ieskandināti trešie Sēlijas novadu apvienības svētki. Mājnieki jaunjelgavieši tajos uzņēma vairākus simtus viesu no Sēlijas novadiem — Ilūkstes, Aknīstes, Salas, Jēkabpils, Neretas, Viesītes, kā arī tālākus ciemiņus no Lietuvas un pat Brazīlijas.
Aizvadītās nedēļas nogalē Jaunjelgavas pilsēta kļuva par Sēlijas centru un pulcēja novadniekus un viesus no visas Latvijas un arī tālākām zemēm. Ar skanīgām dziesmām, raitām dejām un mākslinieku plenēru aizvadīti Sēlijas novadu apvienības trešie tautas mākslas svētki “Sēlija Rotā”.
Pilsētu iemūžina gleznās
Pirmajā svētku dienā Jaunjelgavā pulcējās 12 gleznošanas plenēra dalībnieki un savos darbos iemūžināja pilsētu. Pieredzējušākie mākslinieki atainoja Jaunjelgavas senatnīgos namus un ielas, savukārt bērni radoši izpaudās kultūras nama pagalmiņā.
Pievakarē mākslas cienītāji pulcējās kultūras nama otrā stāva zālē, kur norisinājās mākslinieces Ligitas Caunes personālizstādes “Te un tālumā” atklāšana. Darbi bija izvietoti divās daļās, kas atainoja izstādes nosaukuma būtību. Pirmajā stāvā bija apskatāmas Latvijā tapušās gleznas, savukārt otrajā stāvā varēja aplūkot mākslinieces pasaules redzējumu darbos, kas tapuši ceļojumu laikā Venēcijā, Marokā un Santorini salā Grieķijā. Izstādes apmeklētāju pulku kuplināja slavenais latviešu mūziķis Žoržs Siksna, kurš māksliniecei veltīja dziesmu. Vakarā uz dziedātāja koncertu bija ieradušies daudzi viņa daiļrades cienītāji.
Muzicē latvieši un brazīlieši
Otrā svētku diena bija pasākumiem bagāta. Vecpilsētas centrā jau no paša rīta cilvēki pulcējās amatnieku un mājražotāju darinājumu tirdziņā. Trešos Sēlijas tautas mākslas svētkus “Sēlija Rotā” svinīgi atklāja aktieris Pauls Butkēvičs, kurš duetā ar Jaunjelgavas kultūras nama direktori Anitu Ostrovsku nodziedāja “Sēlijas dziesmu”. Vairāku stundu garumā vecpilsētas centru piepildīja lielu un mazu Sēlijas apvienības tautas mākslas kolektīvu dziesmas un dejas.
Ar lielu interesi tika gaidīti svētku īpašie viesi no Brazīlijas pilsētas Ižuī. Eiropas tautas deju kolektīvs “Staburags” pirmo reizi viesojas Latvijā. Sēlijas svētku apmeklētājus brazīlieši iepriecināja ar pusstundu ilgu programmu. Iepazīstinot ar savu kultūru, pirmās skatītāju vērtējumam tika nodotas Brazīlijas tradicionālās gaučo dejas, taču visskaļākās ovācijas izpelnījās latviešu tautasdejas brazīliešu sniegumā.
Brazīlijas “Staburags” Latvijā viesosies līdz 29. jūnijam, un, lai gan šajā laikā apmeklētas daudzas pilsētas, vislielāko saviļņojumu radīja Staburaga apmeklējums.
Demonstrē tautastērpus
Šīgada svētku jaunums bija “Sēlijas tautas tērpu stāsti”. Folkloras kopu dalībnieki, tautasdeju dejotāji un novada dziedātāji tērpu parādē demonstrēja dažādos Sēlijas novada tautastērpus. Apmeklētāji varēja apskatīt desmit no 38 iespējamajām dažādām Sēlijas tautastērpu variācijām. Spilgtākās sēļu tērpu iezīmes ir īpatnējie svārki ar lāsumainajiem ieaudumiem, daiļi izrakstītie sievu galvas audi, krekli ar sarkanajiem uzplečiem un baltās, izrakstītās villaines. Audums ir vēstures līdzeklis, tas kalpo par informācijas glabātāju, kas tiek nodots nākamajām paaudzēm. Viens no senākajiem parādes tērpiem bija teju 100 gadu vecais Dignājas tautastērps.
Skan pāri Daugavai
Dienas izskaņā Sēlijas novada kolektīvi devās svētku gājienā uz dižkoncertu. Dziedot dziesmas, ar jāņuzālēm rokās Liepu parka estrādē ieradās Sēlijas novada folkloras kopas, kori, lieli un mazi dejotāji un pūtēju orķestris. Pasākumu skanīgāku darīja Lietuvas Kretingas rajona kultūras centra kapela “Lakštingele”.
Septiņi lieli ozollapu vainagi rotāja estrādes arku, simbolizējot visus Sēlijas novadus — Aknīsti, Ilūksti, Jēkabpili, Salu, Neretu, Viesīti un Jaunjelgavu. Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs dižkoncertu ievadīja ar spēcīgiem vārdiem par Sēlijas novadu: “Kad mēs dziedam, skan pāri Daugavai, kad runājam, to dzird Latgalē, kad dejojam — to jūt arī Kurzemē.”
Viedokļi
— Ko jums nozīmē Sēlija?
Ligita Caune, gleznotāja, interjeriste
— Sēlija man nozīmē ļoti daudz. Pirmkārt, tā ir mana dzimtene. Esmu dzimusi, augusi un skolā gājusi Viesītē. Sēlija man ielika dzīves pamatus. Otrkārt, es jūtu atbildību, pienākumu un patriotismu par šo vietu. Vēlos Sēliju cildināt un darīt tai labu, popularizēt to kā piekto Latvijas novadu. 1. Sēlijas kongresā dibinājām biedrību “Sēlijas palete”. Mūsu galvenais darbības virziens ir mākslas popularizēšana Sēlijā. Atbalstām arī skolēnus un jauniešus. Katru gadu vienam jaunietim pasniedz Arkādija Kasinska balvu, kuras fonds sastāv no Sēlijā darinātām gleznām.
Arnis Mencendorfs, Seces pārvaldes vadītājs
— Esmu dzimis Vidzemē, dzīves takas atveda uz sievas dzimteni Secē. Atklāti sakot, agrāk Sēlija nebija plaši izplatīts un lietots jēdziens. Teicām, ka esam no Zemgales. Taču interesanti iznāk: Daugavas kreisajā pusē ir Zemgale, labajā — Vidzeme. Visu cieņu tiem cilvēkiem, kas Sēlijas vēsturisko būtību ir atjaunojuši un pacēluši. Tie ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un daudzi citi. Tagad es saku, ka esmu no Sēlijas. Ja kāds nezina, kur tas ir, pastāstu. Lepojos, ka varu Sēliju saukt par savām mājām. Sēlija nemitīgi attīstās, šeit ir plašas iespējas kā tūrismā, tā ražošanā. Mums ir sava kultūra un tradīcijas.
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs
— Sēlija ir manas mājas, šeit esmu dzimis un uzaudzis. Mēs, sēļi, jūtam spēcīgu kopības sajūtu. Cilvēku vienotība stiprinājās, kad izveidojās Sēlijas novadu apvienība. Sēlijas novads ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. Skan banāli, taču tā ir — šejienes dabas skaistums sajūsmina ikvienu. Novada vizītkarte ir skaistie pilskalni, zaļie pakalni un lauku līkumainie ceļi. Mums ir kopīgas kultūrvēsturiskās iezīmes, kas stiprina saikni, taču galvenokārt tas ir septiņu novadu patriotisms un mīlestība pret savu zemi, kas Sēliju dara tik īpašu.
