Rīt, 5. jūnijā, 136 Latvijas dievnamos norisināsies “Baznīcu nakts 2015”, kurā piedalās arī piecas baznīcas Aizkraukles reģionā — Neretā, Aizkrauklē, Secē, Skrīveros un Pļaviņās.
Pirmo reizi “Baznīcu nakts” Latvijā notika pagājušā gada 6. jūnijā, un tajā piedalījās 43 Rīgas dievnami. Šogad “Baznīcu naktī” apmeklētājiem durvis vērs 36 dievnami Rīgā un 100 baznīcu Latvijas novados.
“Baznīcu nakts” programma šogad veidota kā iespēja iepazīt tradicionālo kristīgo konfesiju — luterāņu, katoļu, baptistu, adventistu, metodistu, pareizticīgo un vecticībnieku — baznīcu garīgo un kultūras mantojumu. Baznīcās notiks koncerti, ekskursijas, pasākumi bērniem, paredzēts laiks aizlūgumiem un apcerei klusumā.
No pulksten 18 vakarā cilvēki aicināti iepazīt Latvijas dievnamu un klosteru kultūras un garīgo mantojumu.
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca no pulksten 18 aicina izstaigāt baznīcu gida pavadībā un uzzināt par dievnama kultūrvērtībām. Ar koncertu un ģitārspēli apmeklētājus iepriecinās mūziķis un Jēkabpils cietuma kapelāns Mareks Sarnovskis un dzejniece Ruta Štelmahare. “Baznīcu naktī” Neretas luterāņu baznīcas apmeklētājiem būs iespēja uzkāpt baznīcas tornī, kā arī klausīties ērģeļu skanējumā neretietes Sandras Andersones sniegumā.
Seces dievnamā “Baznīcu nakts” pasākumi sāksies ar zvanu skaņām un mācītāja uzrunu. Interesenti varēs apskatīt baznīcas kapus un doties ekskursijā. Savukārt pulksten 19 koncerts, kurā muzicēs vokālie ansambļi “MiLaRe” un “Magnolija”. Pēc kopīgas Latvijas valsts himnas dziedājuma būs lūgšana par Latviju “Lūdz, un Tev taps dots”. Seces dievnamā būs iespēja atstāt aizlūgumu, aprunāties ar draudzes cilvēkiem un mācītāju.
5. jūnijā naktī apmeklētājus gaidīs arī Skrīveru Vissvētākās Jaunavas Marijas — Miera Karalienes goda Romas katoļu baznīcā, kur plašāka programma būs uz vietas, tāpat arī Pļaviņu katoļu baznīca būs atvērta apmeklētājiem no pulksten 18 līdz pusnaktij.
Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā “Baznīcu nakti” neilgi pirms pulksten 18 ieskandēs zvanu skaņas. Apmeklētājiem līdz pulksten 21, kad paredzēts koklētājas Sanitas Sprūžas koncerts, būs laiks lūgšanai, sarunām un aktīvai atpūtai ar draudzes jauniešiem. Pusnaktī iecerēta noslēguma lūgšana.
Viedokļi
Ģirts Grietiņš, Seces draudzes mācītājs
— Baznīca sludina mūžīgas vērtības, taču tajā pašā laikā arvien meklējam jaunus ceļus un veidus, kā uzrunāt cilvēkus. Ja “Baznīcu nakts” jau citās valstīs ir kļuvusi par tradīciju, pierādot, ka tas ir viens no veidiem, kas cilvēkus uzrunā, ieinteresē un pulcē kopā, tad tas ir vajadzīgs. Arvien aicinām cilvēkus apzināties, ka Dievs aicina kopā un baznīca ir vieta, kur cilvēkam satikties gan ar Dievu, gan vienam ar otru, un baznīca ir tikšanās vieta. Atceros kādu senu teicienu: “Cilvēki saka: Dievs ir visur.” Bet vai mēs visur esam ar Dievu?
Haralds Biete, Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs
— Pēdējā laikā aktuāli kļuvis cilvēku īpaši uzrunāt, aicināt un tuvināt baznīcai, meklējot arvien jaunus ceļus, kas tiem, kuri ikdienā dažādu iemeslu dēļ nespēj pārkāpt baznīcas slieksni, palīdzētu to izdarīt. Esmu dzirdējis sakām, ka viens no iemesliem, kas daļu sabiedrības attur no dievkalpojumu apmeklēšanas, ir tas, ka cilvēki nezina, kā uzvesties dievkalpojuma laikā. Taču esmu drošs, ka ne no vienas baznīcas nav un netiks izraidīts kāds, kurš atradis ceļu turp.
Par pasākumu “Baznīcu nakts” esmu noskaņots diezgan skeptiski. Vai “Baznīcu nakts”, kad dievnamu durvis apmeklētājiem atvērtas naktī un cilvēkus baznīcā aicina ienākt naktī, veicina to, ka pēc tam kāds uz dievnamu nāk arī dienā? Nav droša pamata to apgalvot. Uzskatu, ka normāli ir dievnamu apmeklēt tad, kad notiek dievkalpojums, taču baznīcas durvis iespējams atvērt arī citā dienas laikā, ja vien cilvēkiem ir interese.
Jo baznīca nav muzejs, kas “Muzeju naktī” ir atvērts un kur bez maksas piedāvā izklaides pasākumus, nemainot ne cilvēku domāšanu, ne attieksmi. Bet baznīcā nekad nav ieejas maksas! “Netopiet šai pasaulei līdzīgi”, mūs mudina Dieva vārds (Rom. 12:2). Baznīca ir paredzēta izšķiroši nopietnām lietām cilvēka dzīvē, un, ja mēs raugāmies simboliski, tā nekad neasociēsies ar nakti un tumsu. Kristus baznīca vienmēr būs gaismas un dzīvības nesēja visai sabiedrībai un katram atsevišķi, jo pats Dzīvības Kungs ir Dievišķā Gaisma, kas apgaismo cilvēku sirdis un prātus. Bet gaisma vienmēr spīd dienā! Tādēļ aizvien Kristīgā Baznīca aicina nākt ļaudis, jā, dienā, kad notiek dievkalpojumi, kur Dievs pats kalpo mums, lai saņemtu Viņa gaismu caur Vārdu un Sakramentiem. Tur tumsa kļūst par gaismu un ikviena cilvēka dzīves nakts par jaunu, gaišu dienu.
