Līdz šim reģionālos žurnālistus biežāk aicināja iepazīt Eiropas Parlamenta mītni un darbu Briselē. Šoreiz kopā ar četriem kolēģiem no Limbažiem, Preiļiem, Liepājas un Rīgas man bija iespēja redzēt, kā darbs notiek parlamentā Strasbūrā, Francijā.
Jābalso obligāti
Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā deputāti pulcējas vien pāris dienu mēnesī, lai debatētu un balsotu plenārsēdēs, pamatā darbs notiek Briselē. Tad viņiem līdzi ceļo gan daudzie administrācijas darbinieki, gan “papīru kalni”. Tomēr Francija negrasās atteikties no savām tiesībām kaut reizi mēnesī rīkot plenārsēdes savā valstī, tā ka šāda kārtība turpināsies.
Vieta, kur izvietots parlaments, ir pilsētas nomalē, un pati ēka iespaidīga. Vairāki parlamentārieši gan atzina, ka tās plānojums nav īpaši ērts un ir pārāk sarežģīts. Briselē viss esot krietni vienkāršāk. Latvijas pārstāvji piebilda — jāpriecājas, ka darba telpās ir logs un skats no tā nav uz iekšpagalmu…
Risina plastmasas maisiņu problēmu
Parlamentā tikāmies tikpat kā ar visiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas. Tāpat kā citiem, arī viņiem darba diena ir saspringta, jo jāpagūst uz dažādām tikšanām, darba grupu sēdēm, un bieži plenārsēžu zāle debašu laikā ir pustukša. Balsot gan obligāti jāierodas. Deputāti skaidro — zālē notiekošajam var sekot līdzi gan kabinetos, gan citās telpās, tāpēc viņi zina par apspriežamo jautājumu. Lielajā sēžu zālē galvenokārt ir tie, kuri uzstājas debatēs.
Viens no jautājumiem, par ko tautas kalpi debatēja šajā plenārsēdē, bija par iespēju samazināt plastmasas maisiņu patēriņu, jo tie rada neiedomājami lielas vides problēmas. Aprēķināts, ka viens Eiropas Savienības iedzīvotājs 2010. gadā patērēja 198 plastmasas maisiņus, Latvijā šis skaits ir pat lielāks — ap 500. Atkritumos pavisam nonāk vairāk nekā astoņi miljardi šo maisiņu. To realitāti mēs redzam arī Latvijas dabā… Jaunie noteikumi, ko tajās dienās pieņēma Strasbūrā, paredz, ka dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no iespējām: nodrošināt, lai gada vidējais plānotais maisiņu (kas bioloģiski nenoārdās) patēriņš no 2019. gada nepārsniegtu 90 maisiņu uz iedzīvotāju, un no 2025. gada — 40 maisiņu uz iedzīvotāju, vai nodrošināt, ka no 2018. gada šāda veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.
Šo problēmu pārrunājām ar deputāti Inesi Vaideri. Viņa ar ģimeni ik gadu rīko talku Rojas novadā, un savākto atkritumu ir ļoti daudz.
— Jaunie noteikumi varētu rosināt Latvijā radīt jaunas darba vietas, jo pavērsies brīva niša — bioloģiski noārdāmo maisiņu ražošana. Situāciju ar atkritumiem kopumā Latvijā varētu uzlabot, ja valdība par to aktīvāk domātu. Būtu jāizstrādā depozītsistēma, ko visu laiku noraida, lai var nodot plastmasas vai stikla burciņas, saņemot par to naudu. Pret to gan iestājas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, jo tā ir viņu peļņa, tāpēc šis riņķa dancis turpinās. Liela nozīme ir arī izglītošanai, jo nekādi līdzekļi nav vajadzīgi, lai cilvēks neizmestu pa automašīnas logu tukšu pudeli, — teica Inese Vaidere.
Par Ukrainu runā visi
Pārrunājām arī citus jautājumus, un viens no tiem bija par informācijas apriti. Nesen izskanēja diskusija par vēl viena televīzijas kanāla veidošanu krievu valodā Latvijā. Vaideres kundze neatbalsta šādu ieceri, bet rosinājusi, ka jāveido kvalitatīvs Eiropas kanāls krievu valodā.
Viens no jautājumiem, par ko visvairāk diskutēja Latvijas deputāti, ir krīze Ukrainā un Krievija kā nedraudzīgākais kaimiņš. Tas ir viens no būtiskākajiem ārpolitikas jautājumiem, ko uzsvēra arī Sandra Kalniete.
— Šobrīd aktualizējies jautājums par starptautisko miera uzturēšanas spēku klātbūtni Ukrainā. Par to nav vienprātīga viedokļa, jo Eiropas Savienība nav gatava piedalīties šādā misijā. Līdz ar to Ukrainas un Krievijas robeža ir neaizsargāta, tāpēc apšaubīta bezvīzu režīma ieviešana ar Ukrainu. Robežu kontrole ir viens no nosacījumiem, kas
Ukrainai jānodrošina, virzoties uz Eiropu. Tomēr Ukraina kopumā paveikusi vairākas labas reformas, — teica Sandra Kalniete.
Viņa apliecināja, ka līdz gada beigām sankcijas pret Krieviju Eiropas Savienība neatcels.
Kā cilvēkiem rast priekšstatu par notiekošo Ukrainā, jo informācija plašsaziņas līdzekļos ir dažāda? Politiķe uzsvēra, ka cilvēkiem vajadzētu analizēt, no kurienes un kā interesēs šī informācija nāk. Otrkārt, Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu iedomāties sevi Ukrainas situācijā, tad daudzi jautājumi atkristu.
Baltijas jūra tikai baltiešiem
Sandra Kalniete stāstīja par zivsaimniecības jautājumiem, uzsverot, ka panākts, lai Eiropas Komisijas piedāvātajā Baltijas jūras nozvejas daudzgadu plānā mainītu būtisku nosacījumu — Rīgas jūras līcis nebūs atvērts pārējo dalībvalstu kuģiem. Tāda vienošanās bija paredzēta iestāšanās sarunās, ko komisijas pārstāvji nebija ņēmuši vērā.
Neapšaubāmi nozīmīgs jautājums ir Vidusjūras bēgļu krīze. Lai gan šie notikumi ir salīdzinoši tālu, tie skar arī Latviju kā vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Latvijas deputātu viedoklis ir, ka kvotas neko neatrisinās. Vispirms jārīkojas, lai cilvēki nenokļūtu šajās laivās jūras vidū. Nevar nodrošināt labāku dzīvi visiem Eiropā, bet jāveicina labāka dzīve pašu valstī. Kā var redzēt televīzijas ziņās, bēgļi galvenokārt ir ekonomiski aktīvi cilvēki.
Saistoša saruna izvērtās ar Robertu Zīli par “Rail Baltica” projektu. Viņš atzina, ka tam ir daudz pretinieku, īpaši starp tranzītkravu pārvadātājiem. Par to daudz diskutēts arī Latvijā, galvenokārt gan saistībā ar īpašumiem, ko tas šķērsos. Lietuvieši, piemēram, izvēlējušies būvēt Eiropas platuma sliedes līdzās esošajām. Kāpēc Latvijā tā nevar? Roberts Zīle skaidroja, ka tas nav labākais variants, jo tādējādi vilciena ātrums nebūs pietiekams un samazinās arī drošība.
— Šī projekta ieguvums ir tāds, ka izbūvētos posmus varēs izmantot vietējo pasažieru maršrutu attīstībai. Šobrīd diskutē par ātrvilciena pieturvietas izveidi arī Salacgrīvā, kas ir labs variants, tāpat kā atzara izbūve uz Rīgas lidostu. Tā varam piesaistīt ceļotāju skaitu, kas Latvijā izmantos arī citus transporta veidus, — stāstīja Roberts Zīle.
Vērtīga pieredze
Andrejam Mamikinam šī ir pirmā politiskā pieredze, turklāt Eiropas Parlamentā, un viņš atzina, ka sākumā mulsinājusi šī situācija — būt starp tik atzītiem politiķiem.
— Eiroparlamentā nav tādu politisko stereotipu kā Latvijā — atbalstīt tikai savējos. Turklāt tajā nav arī tik atšķirīga attieksme pret opozīciju. Mazām valstīm, kā Latvijai, ir grūti kaut ko ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanā, jo dažās frakcijās ir pa vienam deputātam. Turklāt Latvijas deputātu savstarpējā sadarbība nav spoža, kas šo ietekmi vēl vairāk mazina. Lai gūtu kādu labumu savai valstij, uzskatu, ka ir jāmeklē sadarbības iespējas ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās, jo mums ir, ko piedāvāt. Var just, ka sāk pieaug parlamenta neformālā nozīme, — stāstīja Andrejs Mamikins.
Nākamajam pusgadam viņam mērķis ārlietās ir, lai notiktu Baltkrievijas prezidenta Lukašenko tikšanās ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām. Vēl — lai arī Gruzija īstenotu savas reformas, jo šai valstij Eiropa devusi lielu uzticības kredītu. Iekšlietās — lai darbotos Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāns un plānotā nauda nonāktu arī līdz Baltijas valstu reģioniem.
(Turpmāk vēl.)
PIEŅEM LĒMUMUS. Šo skatu daudzi ir redzējuši televīzijā, bet atšķirībā no tā — šis ir fotografēts klātienē. Attēlā — raksta autore.
PARLAMENTS ir iespaidīga ēka.
BRĪVAS SARUNAS. Tikšanās ar vairākiem Latvijas deputātiem, tostarp Andreju Mamikinu, preses pārstāvjiem notika kafejnīcā.
