Rezultāts
Milzīgi lepnā Volvo markas limuzīnā ministrs Antons devās uz laukiem. Ne jau lūkot nospiestās tautas bēdīgo esību, bet ciemoties pie mātes. Antonam vajadzēja sarunāt, lai māte pārdod dažus hektārus meža un finansiāli pabalsta dēliņu. Jo dzīvot ar pliku ministra algu vien — tā ir bada maize.
Ieripojis Bedres pagastā, Antons atcerējās, ka bez ciemkukuļa neklājas stāt mātes priekšā. Viņš pieturēja pie pagasta veikala. Izkāpis no autiņa, Antons paslīdēja uz ledus un nogāzās visā augumā garšļaukus. Un traka sāpe kājā neļāva piecelties.
No veikala ar pudeli rokā iznācis vecais Rūdis. Ieraudzījis guļošo, iebrēcās: “Jau no paša rīta pillā! Ir gan šais laikos sprukstiņi!”
“Rūdonkuli!” caur sāpēs sakostiem zobiem svepstēja Antons. “Palīdzi piecelties! Ar kājām kaut kas ir noticis.”
“Es tev neesmu nekāds Rūdonkulis! Mēs neesam kopā cūkas ganījuši! Šitādi te simtiem nāk un iet.”
Tomēr ar brīvo roku Rūdis saņēma pakritušā plaukstu un cēla. Tagad slīdēja Rūdis un nostiepās uz ledus blakus jau guļošajam.
“Rūdonkuli, vai tu mani nepazīsti? Es esmu Pīlīšu Elzas dēls!”
“Ko? Elzēns? Ministrēns? Kaut kas traks! Tu tad esi manas jaunības grēka rezultāts!”
Guntis Gailītis
No latviešu valodas eksāmenu darbiem, kurus rakstījuši cittautieši
◆ Mūsu namam ir deviņi stāvokļi.
◆ Mēs braucījāmies trolejbusā.
◆ No rīta es ēdu sviestu ar vīru.
◆ Viss kaimiņienes suns sagāja mūsu verandā.
◆ Šnicele cūka.
◆ Zobus rauj no sētas puses.
◆ Grūtais roks. ◆