31. maijs ir Pasaules diena bez tabakas — vēsta Veselības ministrija un aicina pašvaldības, skolas, nevalstiskās organizācijas, darba kolektīvus, iedzīvotājus šajā dienā rīkot vai iesaistīties dažādās izglītojošās nodarbēs un akcijās. Nav gan dzirdēts, ka mūsu pusē notiktu kāds pasākums, veltīts šai dienai, taču tabakas izstrādājumu tirdzniecība un kārtējie priekšlikumi smēķēšanas ierobežošanai gan atkal kļuvuši aktuāli.
Nupat Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts ”Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu
realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas paredz to, kas turpmāk attēlojams uz cigarešu paciņām, kādas cigaretes drīkst un kādas nedrīkst pārdot, kā jānotiek pašam tirdzniecības procesam un kurās vietās vēl nedrīkstēs smēķēt.
Piekrītu, ka smēķēšana ir kaitīgs ieradums, kas veicina dažādas saslimšanas un rada atkarību. Man nepatīk smēķētāji, un es nekautrējos aizrādīt tiem, kas pīpē blakus man vai maniem bērniem. Bet nu jau man to pīpētāju kļūst nedaudz žēl. Apzinos, ka iznīdēt šo netikumu diez vai ir iespējams, un ar jaunajiem noteikumiem smēķētāji būs pavisam iedzīti stūrī. Uz ielas pīpēt nedrīkst, sabiedriskajās vietās arī nē, pludmalēs, pieturvietās, kāpņu telpās, pasākumu laikā un citur. Piekrītu, jo kāpēc gan man būtu jāelpo cigarešu dūmi un jābojā arī sava veselība! Bet nu tagad vairs nevar arī uz sava balkona, mājās, privātajā automašīnā, darbavietās vairs nedrīkstēs ierīkot speciālas smēķētavas. Bet kur tad lai tas cilvēks paliek, ja reiz viņam šis netikums piemīt un tikt no tā vaļā uzreiz nemaz nevar?
Negribu pīpētājus attaisnot un aizstāvēt, taču, redzot reālo sitāciju dzīvē, rodas jautājums — un kur tad drīkst pīpēt? Un kurš tad kontrolē šos stingros ierobežojumus? Runājot par to ar policijas darbiniekiem, kuru vidū netrūkst smēķētāju, viņi atbild — katram pīpētājam klāt neizstāvēt. Tāpēc, manuprāt, vērtīgāk būtu lielāku uzmanību pievērst pusaudžu un jauniešu izglītošanai, nevis pīpētāju trenkāšanai. ◆
