Cilvēka organismā ir vairāk kā 60% ūdens. Bez šī ķīmiskā savienojuma tas aizietu bojā. Tomēr ūdens ir arī viens no cilvēka lielākajiem ienaidniekiem. Latvijā ik gadu reģistrēti ap 200 nāves gadījumu noslīkstot. Lai šo melno statistiku samazinātu, Latvijas Peldēšanas federācija vēlas ieviest obligātu peldēšanas apmācību no 1. līdz 4. klasei. Izglītības un zinātnes ministriju apsvērt šo ideju aicina arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks. Pagaidām peldēšanas apmācību nodrošina bērnu vecāki vai dažas pašvaldības, bet mācīties peldēt vai nē joprojām ir katra brīva izvēle. Līdzīgi kā apgūt mūzikas instrumenta spēli vai kādu sporta veidu. Tāpēc arī daļa vecāku, kuru bērni nonāktu pie skolotājiem, treneriem obligātajās peldēšanas stundās, ir pret šo ideju, jo nesaskata savās atvasēs peldētāja talantu. Dzirdēts arī par gadījumiem, kad pirmā saskarsme peldēšanas nodarbībās bērnos atstājusi negatīvu iespaidu un gūtā psiholoģiskā trauma paliek uz mūžu.
Vai peldēšanas prasme liks katram justies kā zivij ūdenī? Analizējot nāves vai nelaimes gadījumus ar veselībai nopietnām sekām, kas saistīti, esot ūdenī, biežāk par neprasmi peldēt vainīgi daudzi citi faktori. Vispopulārākais ir alkohola lietošana, tad lēkšana uz galvas nezināmā vietā, savu spēku pārvērtēšana, cenšoties veikt pārāk lielu attālumu ūdenī, krampji peldoties, jo nav pienācīgi iesildīti muskuļi. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet neatceros nevienu ziņu masu medijos, kas norādītu uz neprasmi peldēt saistībā ar letālu iznākumu vai peldētāja nonākšanu ratiņkrēslā. Skaidrs, ka peldētnepratējs risku apzinās labāk un turēsies pa gabalu no ūdens.
Pieļaujot, ka peldēšanu ieviesīs kā obligātu, ir iespēja, ka šādas stundas nodarīs pretējo — palielinās nelaimes gadījumu skaitu skolās. Mūsdienās, kad bērni ar varu tiek turēti pa gabalu no smaga darba, izlaidība apmācāmo vidū augusi. Vai sporta skolotājam izdosies novaldīt un pasargāt hiperaktīvākos no nelaimes? Mammas nosauc arī citu iemeslu — saaukstēšanos, kas būs neizbēgama pavadone šādām nodarbībām.
Banālā atsaukšanās uz Skandināvijas valstu, pieredzi, kur šāda apmācība par obligātu padarīta, visticamāk, noder nevis melnās statistikas mazināšanai, bet gan bērnu vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai. Tas jau ir kopējās izglītības sistēmas reformas jautājums, bet traumatisma problēma ir nevis neprasmē peldēt, bet gan audzināšanas neesamībā. ◆
