Vakar 35. dzimšanas dienu svinēja jaunjelgaviete Linda Onužāne. Sievieti varētu salīdzināt ar hameleonu, jo viņa spēj pielāgoties un rast kontaktu ar ikvienu. Pozitīvisms, radošums un aizraujoši vaļasprieki ļauj viegli saprasties ar jauniešiem, dzīves laikā gūtās zināšanas un pieredze dara viņu par lielisku sarunbiedri gados vecākiem cilvēkiem.
Studē tūrismu, lai ceļotu
Linda ir dzimusi un augusi toreizējā Stučkā. Pēc Aizkraukles
2. vidusskolas beigšanas nodevās tūrisma uzņēmējdarbības studijām Biznesa augstskolā “Turība”. Vidusskolas gados jaunjelgaviete sapņoja apceļot vai puspasauli, tādēļ tūrisma studijas šķita laba doma. Ja tagad vajadzētu izvēlēties studiju programmu, varbūt mācītos ko citu.
Mācību programmā bijā arī viesnīcu vadība un ēdināšana, tādēļ, kad diploms bija kabatā, jubilāre sāka strādāt mammas kafejnīcā Jaunjelgavā par vadītāju. Pirms septiņiem mēnešiem radās iespēja dzīvē ko mainīt, un nu Lindas ikdiena paiet Jaunjelgavas pirmsskolas izglītības iestādē “Atvasīte”, kur viņa ir audzinātājas palīdze 16 četrgadniekiem. “Bērni jau paspējuši mani salauzt. Sākumā biju tikai laba, līdz sapratu, ka reizēm jābūt arī stingrākai,” stāsta divu bērnu mamma. Darbs ar bērniem viņai tik ļoti patīk, ka sieviete apsver iespēju mācīties par pirmsskolas skolotāju.
Nestandarta līgava
Liktenīgo vīrieti jubilāre satika pirms 12 gadiem, un nu jau divus gadus ir sievas godā. Kāzas bija skaists piedzīvojums ne tikai jaunajam pārim, bet arī viņu vecākajai meitai Renātei, kurai tagad ir astoņi gadi. “Biju nestandarta līgava,” smej Linda, jo, kamēr meitiņa baudīja svētkus kopā ar vecākiem, māmiņa bija jaunākās atvases gaidībās. “Emocijas bija sakāpinātas, kurai meitai gan negribētos būt mammas kāzās? Kad precējāmies, Renāte teica: “Mammai ir kāzas, mamma precas! Nevis mamma ar tēti,” ar smaidu atceras jaunjelgaviete. Lindas mīļākā krāsa ir violetā. Lai gan vīrs smējās, ka tā ir vecmeitu krāsa, tas neatturēja jubilāri ar to piesātināt abu īpašo dienu. Kāzās tā bija visur — līgavas kleitā un pušķī, kā arī dekorācijās.
Spēkus pārbauda “Stipro skrējienā”
Par jaunjelgavietes daudzpusību liecina dažādie vaļasprieki. Pēc dabas viņa ir romantiķe, lasa romānus un labprāt skatās filmas par mīlestību. Radošais gars izpaužas galdu dekorēšanā un floristikā. Lindai patīk arī dažādi rokdarbi, taču trūkst pacietības. “Vēl tagad kaut kur mētājas džemperis no mājturības stundu laikiem, daļas, kas nav sašūtas kopā,” stāsta jubilāre.
Klāt ierastajiem vaļaspriekiem nesen klāt nācis jauns — skriešana. Vīra māsa ir profesionāla sportiste, tieši viņas pamudinājums motivēja Lindu. “Uz stadionu dodos skriet trīs reizes nedēļā. Pamazām, pamazām, un šī nodarbe man ir iepatikusies, tā palīdz atslēgties no visa apkārtējā.” Tieši jaunā aizraušanās palīdzēja sagatavoties kādam trakam piedzīvojumam — “Stipro skrējienam”. Linda bija vienīgā sieviete četru cilvēku komandā. “Tas bija spontāns pēdējā brīža lēmums, jo skriet bija paredzēts citai meitenei. Domāju, ka nespēšu saviem spēkiem sasniegt finišu. Komandas vīriem teicu, lai nebļauj uz mani, ja nu kas. Cik varēšu, tik skriešu, ja nevarēšu — apstāšos jau pirmajā peļķē,” stāsta jubilāre. Tomēr Lindai izdevās! Pēc katra šķēršļa vajadzēja noskriet aptuveni kilometru, un, ja nebūtu pirms tam sākusi trenēties skriešanā, trasi varbūt nemaz nespētu pieveikt.
Dejošana ir tas kustību prieks, bez kura Linda nespēj iedomāties savu ikdienu. Mīlēt tautasdejas jau 5. klasē iemācīja skolotāja Vizma Sirmace. Jaunjelgavā polka lēkta lielākoties jauniešu deju kolektīva “Kodoliņš” sastāvā, vien nesen Linda pārgājusi pie vidējās paaudzes dejotājiem. Meita Renāte gājusi mammas pēdās un nākamā uzvilkusi pastalas. Vīram ir savi vaļasprieki — mežs un medības. Jubilāre smej, ka laikam vairāk dejotāju ģimenē “nepavilktu”. “Ja man vajadzētu sevi apģērbt, meitai palīdzēt un vēl vīram tērpu sakārtot, tad laikam vairs dejot negribētu,” smej sieviete.
Pavisam novārtā nav palicis arī jaunības dienu sapnis par ceļošanu. Jūnijā kopā ar ģimeni un vedējiem jubilāre dosies uz Zviedriju. Divas reizes Linda bijusi Šveicē. Pirmo reizi turp devusies studiju gados prakses laikā. Sadraudzējās ar viesnīcas saimniekiem, un jaunie paziņas bija apņēmušies atbraukt uz Latviju, taču, kad plāni pajuka, jaunjelgaviete vēlreiz devās uz Šveici. “Laikam man vēl trūkst apņēmības izplānot kārtīgu ģimenes braucienu uz ārvalstīm, toties bieži apmeklējam Latvijas skaistākās vietas. Viena no mūsu ģimenes tradīcijām ir vasarā nedēļas nogali pavadīt pie jūras,” atklāj jubilāre.
Linda patiešām ir laimīga. Ģimenes dzīvē viss ir kārtībā, cerētais bērnu “komplektiņš” ir, un tagad laiku var veltīt sev. Iespējams, tas vēl ir jaunības maksimālisms, taču enerģijas pietiek visam un uzmanības visiem. “Banāli skan, taču spēku un dzinuli skriet uz priekšu man sniedz ģimene. Viņi motivē, atbalsta un uzmundrina.”
Sirsnīgākā dāvana — bērnu zīmētās kartītes
Šogad lielākas svinības netika plānotas. Ar vērienu savulaik atzīmēta apaļā jubileja pirms pieciem gadiem. “Kā nosvinēju savus 30, tur arī paliku! Esmu “iesēdusies” tajā laikā. Skaitlis 35 ir mazliet biedējošs, tomēr tas neataino to, kā es jūtos — krietni jaunāka. Varu skriet, lēkt un dejot!” stāsta jaunjelgaviete. Par ikgadēju dāvanu kļuvušas sirsnīgās bērnu gatavotās jubileju kartītes. Tās Lindai ir vismīļākās. Kā atgādinājums kartītes tiek pieliktas mājās pie ledusskapja, kad sakrājas tik daudz, ka sāk krist nost, daļu kārtīgi noliek, lai būtu vieta jaunajām. Vīrs Raitis lielās jubilejās mīļoto iepriecina ar rotaslietām, taču, ja sirds ko sakāros, Linda negaidīs to saņemt dāvanā, bet sagādās pati: “Mājās mums ir kaķene, ko pati sev uzdāvināju. Vīrs iebilda, tomēr es paliku pie sava. Aizbraucu, nopirku un paziņoju — mums ir kaķis. Tagad Raitis pats ap viņu mīlinās.”
Tagad Linda ar meitu domā, ka ģimenei nepieciešams papildinājums — zelta retrīvers. To gan Linda labprāt saņemtu dāvanā. Ja ne šajā, tad nākamajā jubilejā.
Vienmēr smaidīga un atsaucīga. Jaunjelgaviete Linda Onužāne vakar atzīmēja 35. dzimšanas dienu.
