Pensionāre no Kokneses divus gadus krāja naudu datoram, taču pēc tā iegādes ir vīlusies — ar datoru vairākkārt bijušas problēmas. Visvairāk viņa ir sarūgtināta par veikalā izjusto pazemojošo attieksmi. Savukārt veikala pārstāvji apgalvo, ka pircējiem ir jāprot ar datoru rīkoties.
Pensionāres vārds redakcijai ir zināms, taču viņa lūdza to nenosaukt, lai nepiedzīvotu vēl lielāku pazemojumu. “Man ir 72 gadi, un šī gada 8. aprīlī beidzot mans sapnis īstenojās — pēc divu gadu krāšanas Aizkrauklē, SIA “ESCdatori” veikalā, nopirku portatīvo datoru par 226 eiro ar pusgada garantiju,” stāsta pensionāre. “Man teica, ka tas ir lietots ap 200 stundu.
Taču mans prieks bija īss — pēc kāda laika datoru nevarēju izslēgt. No Kokneses baucu uz veikalu, kur mani sagaidīja gados jauns veikala darbinieks Krišjānis. Viņš mazliet padarbojās, taču pēc nedēļas atkal datoru nevarēja izslēgt. Braucu uz veikalu otro reizi un biju spiesta noklausīties Krišjāņa “lekciju” par to, ka vecam pensionāram gar datoriem nav jākrāmējas. Ko es iedomājoties — ja es nopirkšot automašīnu un nemācēšot braukt, vai tad būšot vainīgs automašīnas ražotājs? Katrs desmitgadīgs bērns datorlietas pārvaldot daudz labāk. Jutos ļoti pazemota. Tāpēc jau es nopirku datoru, lai iemācītos ko jaunu. Man veikalā arī nepiedāvāja apsēsties, jaunais pārdevējs pret mani izturējās kā pret 1. klases skolnieci, runāja aizskarošā tonī. Nekādas cieņas, pieklājības! Aizbraucu mājās, datoru izslēgt varēja, taču nedarbojās LMT bezvadu internets. Uz Aizkraukli braucu trešo reizi, ņemot līdzi arī rūteri, šoreiz vispirms devos uz “IGA centru” pie LMT pārdevējas — viņa bija ļoti laipna, taču nevarēja izprast, kāpēc internets nedarbojas, jo rūteris ir darba kārtībā. Pieteiktajā laikā devos pie Krišjāņa, taču viņa nebija. Mani sagaidīja jauka veikala darbiniece. Prasīju, lai man atdod par datoru samaksāto naudu. Viņa pieņēma datoru remontā un piezvanīja veikala īpašniekam, taču viņš atbildēja, ka nekāda datora mainīšana pret citu nenotikšot un arī naudu nevarot atdot — šajā veikalā neesot tādas kārtības. Savukārt LMT veikalā man sacīja, ka problēmu gadījumā tur pirktais dators uzreiz būtu apmainīts pret citu. Es vēlos normālu datoru vai saņemt atpakaļ naudu, kas tik ilgi bija krāta.”
Krišjānis stāsta, ka šajā veikalā strādā tikai divarpus nedēļas un pret klientiem izturas laipni, viņiem pastāsta, paskaidro, parāda, taču vecāka gadagājuma klientiem esot jāstāsta vairākas reizes, un arī tad viņi ne vienmēr visu saprotot. “Es par šo pensionāri varētu sūdzēties kā par klienti, jo viņa neklausās, ko viņai saka,” stāsta Krišjānis. Viņš atzīst, ka nav piedāvājis apsēsties, jo šim nolūkam veikalā nav krēsla. Par automašīnu viņš esot centies pajokot, tikai citādāk, nekā stāsta pensionāre. Krišjānis uzskata, ka pircējai nav pārāk laba humora izjūta. Par desmitgadīgiem bērniem viņš neesot neko teicis, tāpat nav nosaucis pensionārus par nejēgām. Problēmas ar izslēgšanu esot radušās tādēļ, ka kliente nav pareizi mācējusi datoru izslēgt, savukārt bezvadu internets nedarbojās tādēļ, ka nejauši bija izslēgta bezvadu interneta poga un sieviete to nemācēja ieslēgt. Tagad ar datoru viss ir kārtībā, un sieviete pēc tā var nākt pakaļ.
Savukārt pensionāre uzskata, ka datoru ir izslēgusi pareizi — ar beidzēšanu — un tas, ka dators nedarbojās, nav viņas vaina. “Es ar šo veikalu vairs nevēlos nekādas saistības, gribu atgūt naudu,” viņa saka.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunda skaidro, ka saskaņā ar normatīvo aktu patērētājam ir tiesības pretenzijas izvirzīt divu gadu laikā pēc preces iegādes, arī tad, ja ir iegādāta lietota prece. Sešu mēnešu laikā kopš preces iegādes pircējs var pieprasīt tās maiņu pret citu, remontu vai naudu, pēc sešiem mēnešiem — tikai maiņu vai remontu. Ja pircējs ar pārdevēju mutiski nevar vienoties, pircējam veikalā ir jāvēršas ar rakstisku
iesniegumu un komersantam atbilde ir jāsniedz 10 kalendāro dienu laikā. “Tomēr labāk iesaku pircējam ar pārdevēju vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu, jo tas būs ātrāk nekā tad, ja nāktos vēl veikt preces ekspertīzi,” norāda centra pārstāve. Viņa arī piebilst, ka necienīgu izturēšanos pret pircēju neregulē neviens normatīvais akts. Ja pārdevējs aizskar pircēju, viņš zāģē zaru, uz kura pats sēž, jo aizvainots pircējs tādā veikalā vairs neko neiegādāsies un ieteiks tā darīt arī citiem.
Veikala īpašnieks Agris Martinsons šādu domstarpību gadījumā aicina vērsties pie viņa ar rakstisku sūdzību. “Parasti jauni darbinieki neatļaujas izturēties pret klientiem tā, kā stāsta šī pensionāre, kura kārtīgi neieklausās veikala darbinieku stāstītajā un pati nav pārāk laipna. Pats pārbaudīju datoru — tas strādā perfekti, līdz ar to nav pamata klientei atdod naudu. Ir runa par to, ka jāprot ar datoru pareizi rīkoties. Ja nopirkšu automašīnu un nemācēšu ar to braukt, vai mašīna būs vainīga?” viņš saka. ◆