Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10. kongresā par LPF priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Siliņš, par viņa vietnieci — Kokneses pensionāru un invalīdu biedrības priekšsēdētāja Dzintra Žilde, bet valdē — bijušais Skrīveru sociālās aprūpes centra direktors Pēteris Jansons.
Dzintru Žildi priekšsēdētāja vietnieka amatam ieteica Andris Siliņš. Otru vietnieci — Sarmīti Kreceri no Tukuma — ievēlēja atkārtoti.
Dzintra Žilde stāsta, ka pensionāru un invalīdu biedrību Koknesē vada piecus gadus. Koknesē darbojas arī pensionāru biedrība “Pīlādzītis”.
Skrīveru novada pensionāru biedrības vadītāja Ilga Ušaka stāsta, ka Pēteris Jansons valdē ievēlēts kā Zemgales reģiona pārstāvis, un pirmdien ir paredzēta pirmā valdes sēde. Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kuru nāksies risināt, ir pensiju palielināšana. Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kurus valdība šonedēļ neatbalstīja, jo valstij neesot naudas.
“Visnotaļ skumji, ka vecie cilvēki ir vajadzīgi reizi četros gados, kad notiek vēlēšanas,” tā Pēteris Jansons vērtē valdības lēmumu atlikt jautājumu par pensiju palielināšanu līdz laikam, kad tiks veidots nākamā gada budžets. “Lai gan Latvijas politiķi stāsta, ka mūsu pensiju sistēma ir viena no labākajām pasaulē, tam nepiekrītu. Negatīvais pensiju indekss ir netaisnīgs. Centīšos ko darīt, lai veco cilvēku dzīves līmeni varētu paaugstināt. Ja valdība neatbalstīs likuma grozījumus, veidojot nākamā gada budžetu, būs jārīko protesta akcijas.”
“Valdības teikto par pensijām vērtēju tikai kā solījumus, ļoti slikti, ka nevar īsti ticēt valdības teiktajam, un tā ir arī šoreiz,” atzīst Ilga Ušaka. “Cilvēki, kuriem darba stāžs ir 40 un vairāk gadu, ir veidojuši Latvijas ekonomiku. Saprotam, ka tagad valstij nav viegli, bet, ja valdība pensijas nepalielinās, atradīsim veidus, kā sevi aizstāvēt.”
“Veco cilvēku problēmām ir jākļūst par visas valsts prioritāti, beidzot ir pienācis laiks rīkoties,” tā kongresā sacīja Andris Siliņš. Krīzes gados valsts aizņēmās no pensiju fonda, tomēr šobrīd pensionāri pamatoti prasa vismaz pakāpeniski līdzekļus atdot fondam. Pensionāru organizācijas sniegušas priekšlikumus palielināt piemaksas par darbu līdz 1996. gadam, par neapliekamā minimuma palielināšanu, kā arī citus. Valstī ir aptuveni 70% pensionāru, kuri dzīvo uz nabadzības riska robežas, un situācija turpina pasliktināties. Līdzšinējās pensiju indeksācijas dzīves dārdzības pieaugumu nav novērsušas.
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz turpmāk nepieļaut iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem. Tie paredz, ka šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli “1”. Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018. gadam veikt pensiju pārrēķināšanu — pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā negatīvi kapitāla indeksi. Tomēr starpība par iepriekšējo periodu, kad pensija aprēķināta, ņemot vērā negatīvus kapitāla indeksus, netiks izmaksāta.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem līdz šīgada janvārim negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ņemti vērā 106 526 personām, no kurām 95 850 personas saņem vecuma pensiju, 9729 — apgādnieka zaudējuma pensiju, 947 personas — izdienas pensiju.
Ekonomiskās izaugsmes laikā no 1997. līdz 2008. gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli “1”. Savukārt finanšu krīzes laikā no 2009. līdz 2011. gadam tas saruka zem “1”. No 2012. līdz 2014. gadam indekss atkal bija pozitīvs. ◆
