“Staburagā” viena no biežākajām lasītāju pārdomu tēmām ir veselības aprūpe. Izņēmums nav arī mūsu lasītājas Dainas kundzes (uzvārds zināms), daudzbērnu mātes, pārdomas. Savulaik arī viņa strādājusi par medmāsu, tāpēc vēl jo vairāk izjūt to haosu, ar ko jāsaskaras cilvēkam, kuram nepieciešama medicīniskā palīdzība.
— Pagājušajā nedēļā pie Nacionālās bibliotēkas protestēja mediķi, bet domāju, ka tas bija jādara arī pacientiem, — saka Dainas kundze. — Visas reorganizācijas — slimnīcu slēgšana, to apvienošana, kvotu ieviešana — tika skaidrotas kā uzlabojumi veselības aprūpē. Lai kādreiz veselības ministrs pamēģina izsekot, kā ir lauku cilvēkam nokļūt, piemēram, pie kāda speciālista Stradiņa slimnīcā! Kādas tik tur rindu rindas un reģistrācijas jāizstāv! Kā padomju laikā pēc desām! Reģionālajās slimnīcās tika solīta kvalitatīva aprūpe — tie ir meli! Tur jau nemaz tik viegli nevar tikt. Nav vietu! Tā kā dzīvoju ceļa Koknese—Tīnūži malā — man tuvākā slimnīca ir Ogrē (43 kilometri), bet Jēkabpilī — 46 kilometri. Taču “ātrā” palīdzība neko citu kā Jēkabpili nemaz nepiedāvā. Marta sākumā saslimu ar kreisās puses pneimoniju. Tā kā man bija apgrūtināta elpošana, saucu “ātro” palīdzību. Divas reizes mani atteicās hospitalizēt, kaut esmu riska grupā. Vēl pēc trīs nedēļām, apmeklējot ģimenes ārstu, man nebija nekādu uzlabojumu. Veselības problēmas, kuras varēja izārstēt nedēļas laikā stacionārā, ieilga gandrīz mēneša garumā. Turklāt par visiem pakalpojumiem jāmaksā, arī par “ātrās” palīdzības izsaukšanu.
Ne reizi vien tiek atgādināts, ka mūsu nākotne ir bērnos (veselos), taču reālā situācija ir pavisam citāda. Piemēram, bērnam ar plaušu, sirds veselības problēmām rindā pie speciālista jāgaida ap pusgadu, savukārt rindā uz vēdera sonoskopiju bērnu slimnīcā — mēnesi. Tas taču jāsaprot, ka bērnam neizārstētas vainas var izraisīt hroniskas saslimšanas, tāpēc uzskatu, ka jāatgriežas pie vecās labās sistēmas — ja reiz bērniem ir bezmaksas valsts aprūpe, tad tā ir jāsaņem tūliņ, nevis kaut kad tālā nākotnē.
Gribētu, lai veselības ministrs vairāk pievērstos tūliņ veicamo problēmu uzlabojumiem, nevis kaltu plānus pusgadsimtam uz priekšu. ◆
