Rainim un Aspazijai veltītajā “Plašā apvāršņa konkursā” no Zemgales novada ceļazīmi uz konkursa finālu ieguva arī seciete Undīne Bētere. Viņa maijā cīnīsies par galveno balvu — iespēju piedalīties jauno lasītāju nometnē Jūrmalā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes organizētajā radošo darbu konkursā jaunie lasītāji rakstīja pārdomas par aizraujošām idejām Raiņa un Aspazijas darbos, veidoja dzejoļu ilustrācijas, kā arī radīja Raiņa un Aspazijas karogus. Kopā trijās klašu grupās (1. — 4., 5. — 7. un 8. — 9. klase) no Rīgas un Pierīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģiona konkursa pirmajā kārtā piedalījās 6604 skolēni no 139 skolām un bibliotēkām.
Martā Latvijas skolās un bibliotēkās notika konkursa pirmā kārta, reģionālajam konkursam varēja izvirzīt divu labāko darbu autorus. No Aizkraukles apriņķa Daugavas kreisā krasta pagastiem, kuri konkursā startēja Zemgales reģionā, iesaistījās tikai Seces pamatskola. Visi 1. klases audzēkņi audzinātājas Ivetas Lasmanes vadībā zīmēja ilustrācijas Aspazijas dzejoļiem, savukārt lielākie bērni rakstīja pārdomas par kādu tēlu Raiņa vai Aspazijas dzejā un zīmēja abu rakstnieku karogus. Konkursa nākamajai kārtai izvirzīja 6. klases audzēkni Undīni Bēteri un 7. klases skolnieci Vitu Lazdausku. Vita gan uz reģiona konkursu neaizbrauca.
Zemgales reģiona pusfinālā, kurš pagājušajā nedēļā notika Bauskā, 27 dalībnieki prezentēja savus radošos mājasdarbus, pildīja testu par Raiņa un Aspazijas dzeju un dzīvi. Konkursa finālam, kurš maijā notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, no Zemgales izvirzīti 11 dalībnieki, viņu vidū arī seciete Undīne Bētere.
“Cilvēki ilgojas un sapņo, un tā tas būs vienmēr, tikai ne vienmēr mums ienāk prātā patiesi tiekties pēc savām ilgām un sākt piepildīt sapņus,” savās pārdomās par Aspazijas dzejoli “Zilā ilgu puķe” raksta Undīne. Arī viņai, tāpat kā Undīnes mammai — Seces pamatskolas bibliotekārei Unai Bēterei —, sākumā šķitis, ka Raiņa un Aspazijas daiļrade ir bērnam “nepaceļama, par smagu”. Taču Undīne sāka lasīt rakstnieku darbus, iedziļināties un paziņoja: “Man patīk!”
“Nebiju domājusi, ka viņiem ir tik skaisti dzejoļi,” saka meitene. “Lasot iztēlojos, ko man šis dzejolis izsaka.” Savā Aspazijai veltītajā karogā Undīne uzzīmējusi rozes — tās Aspazijas dzejā daudz pieminētas, arī rožu krūms un asais ērķšķis, tāpat Aspazijai mīļa jūra, kaijas, vētras un lietus — arī to Undīne mēģinājusi attēlot. Savukārt Raiņa karogā Undīnei ir saule un ceļš, kas aizved uz mīļo dzimteni.
Gatavojoties konkursam, Undīne izlasījusi ļoti daudzus Raiņa un Aspazijas darbus, kopā ar mammu pat apmeklējušas izrādes “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī un “Aspazija. Personīgi.” Jaunajā Rīgas teātrī.
Undīne atzīst, ka lasīšana viņai ir viena no mīļākajām nodarbēm. “Tas ir tik interesanti,” saka viņa. “Draudzenes iesaka kādu labu grāmatu, skatos internetā, kādus jaunumus piedāvā grāmatnīcās, cenšos nopirkt un izlasīt.” Grāmatu iegādei netiek žēlota arī iekrātā kabatasnauda. Kura ir Undīnes mīļākā grāmata? “Parasti tā, kuru tobrīd lasu,” saka viņa. “Kā īpašas varu nosaukt Dž. Grīna “Mūsu zvaigžņu vaina” un R. Šapetis “Starp pelēkiem toņiem”.”
Undīne bilst, ka viņai ļoti gribētos būt starp tiem, kuri “Plašā apvāršņa konkursā” iegūs galveno balvu — iespēju piedalīties vienu nedēļu ilgā bezmaksas nometnē Raiņa un Aspazijas iemīļotajā pilsētā Jūrmalā. Divas vasaras viņa piedalījusies žurnāla “Avene” rīkotajās nometnēs, tur iegūtas draudzenes no visas Latvijas, ar kurām visbiežāk arī tiekot apspriestas izlasītās grāmatas.
Undīne ir neparasta meitene, ļoti gaiša un sirsnīga — tā par viņu saka skolotājas. Meitene stāsta, ka skolā viņai patīk literatūra un vizuālā māksla, tas lielākoties esot arī šo priekšmetu skolotāju dēļ. Savukārt nākotnē Undīne sapņo kļūt par gidi vai mākslas skolotāju — tas viņai vismaz pagaidām liekoties aizraujoši. ◆
