“Palīdziet stārķiem atdot mājas!” ar tādu neparastu lūgumu laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās secietes Gunta Bogdanoviča un Anna Virsta. Ar akciju sabiedrības “Sadales tīkls” gādību tas nu ir paveikts, un stārķu ģimene atkal var apmesties vietā, kur ligzdoja gandrīz trīsdesmit gadu.
Secietes Gunta Bogdanoviča un Anna Virsta mitinās daudzdzīvokļu mājā “Sprīdīši” Seces pagasta centrā. “Cik sena ir māja, tikpat sen tepat aiz loga, elektrības staba galā, dzīvojusi stārķu ģimene,” saka secietes. Taču šogad viss izvērtās citādāk. Jau augustā, kad stārķi vēl bija tepat, ligzda sašķiebās, bet februārī liela vēja laikā tā nokrita pavisam.
Šopavasar stārķu ģimene atkal atgriezās, bet velti meklēja savu ligzdu. “Caur logu vēroju, kā putni lidinās, apstaigā pļavu, īsti nesaprot, ko iesākt. Arī cilvēks taču nevar bez mājām dzīvot, putns jūtas tāpat,” stāsta Gunta Bogdanoviča. Pirms mēneša viņa uzrakstījusi vēstuli Seces pagasta pārvaldei: nogāzās stārķu ligzda, putni lidos mājās, palīdziet! Atbildi nesaņēma, tad pēc palīdzības vērsās “Staburaga” redakcijā.
Sazinājāmies ar AS “Sadales tīkls” vadību. Uzņēmuma komunikācijas speciāliste Tatjana Smirnova skaidro, ka AS “Sadales tīkls” bīstamās situācijās, kad ligzda var nokrist vai sadegt, to mēdz noņemt no elektrolīniju balstiem, bet dara to tikai ziemā. “Rūpējoties par stārķiem, rīkojamies sociāli atbildīgi nevis cīnoties pret, bet gan mēģinot kopīgi sadzīvot,” saka uzņēmuma pārstāve. AS “Sadales tīkls” stārķu ligzdu pamatnes uzstāda tikai atsevišķos gadījumos, un uzņēmuma speciālisti izvērtē gan tās nepieciešamību, gan bojājumu riskus, jo gan ligzda, gan pamatne rada papildu slodzi stabam. Taču Secē pie “Sprīdīšu” mājām atkal būs stārķu ligzdas pamatne — tāda bija atbilde.
Piektdienas rītā solījums arī tika izpildīts, un AS “Sadales tīkls” darbinieki elektrolīnijas staba galā novietoja metāla pamatni stārķu ligzdai. Pēc pamatnes nostiprināšanas vīri vēl otrreiz pacēlāja grozā pacēlās līdz ligzdai un novietoja uz pamatnes zaru klēpi.
Arī citi “Sprīdīšu” mājas iedzīvotāji bija priecīgi par šādu risinājumu. “Mēs pie stārķu ģimenes esam tik ļoti pieraduši,” saka Kristīne Tišlere. “Dzīvoju trešajā stāvā, no sava loga ik vasaru vēroju, kā stārķi māca bērniem lidot — lielie savicina spārnus, mazie atkārto, tad putnēni jau iekārtojas uz ligzdas malas un drīz jau lido. Pierasts, ka viņi te ik gadu ir.” Gunta Bogdanoviča piebilst, ka “Sprīdīšu” pagalmā mītošie stārķi allaž bijuši čakli un rūpīgi — kad citviet stārķi nespēj izbarot mazuļus un tos no ligzdas izmet, šie allaž izaudzina visus. Aizpagājušajā rudenī uz siltajām zemēm devušies pat četri jaunie stārķēni.
Daži mājas iedzīvotāji gan noteica — vai tik nebūs par vēlu, jo visi putni jau mājas iekārtojuši. “Nu nekas, gaidīsim savējos atgriežamies nākamgad,” saka Gunta Bogdanoviča. “Liels paldies tiem labajiem cilvēkiem, kas atkal uzcēla stārķiem māju!”
Uzziņa
Tradicionāli liela daļa balto stārķu ligzdu pamatņu bija cilvēka būvētas — pirms 80 gadiem ap 90 procentu stārķu ligzdu bija kokos. Mūsdienās sabiedrības aktivitāte stārķu populācijas veicināšanā ir samazinājusies, vairāk nekā puse (64 procenti) ligzdu ir uz elektrolīniju stabiem. Pērn AS “Sadales tīkls” uz elektrolīniju balstiem reģistrēja vairāk nekā 8400 balto stārķu ligzdu. 2013. gadā uzņēmuma darbinieki paši novietoja 317, bet 2014. gadā — 242 stārķu ligzdu pamatnes.
