Zemnieku saimniecībā “Zvejnieki” Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes.
Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.
Pret kaitēkļiem — nātru uzlējums
Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. “Zvejnieku” siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem. Nelielu daudzumu no tiem “Zvejniekos” turpinās audzēt paši, lai vasaras otrajā pusē pircējiem piedāvātu arī dārzeņus. Atšķirībā no ziediem, kuru audzēšanā nākas lietot dažādus ķīmiskus preparātus, ēdamajām lietām izmanto visu dabisko — liellopu mēslojumu un nātru uzlējumu pret kaitēkļiem. Zemeņu stādus gan šajā saimniecībā un arī tirdzniecības vietā Rīgā pagaidām neatrast. Tās pirms 10 gadiem sāktas audzēt bioloģiskām metodēm, bet pārdodot cenu starpība ar importētajām bijusi pārāk liela, un pēc neveiksmīgās sezonas jautājums par zemeņu audzēšanu ilgu laiku nebija dienaskārtībā. Šogad pircējus mēģinās ieinteresēt ar piekaramajos podos audzētām zemenēm.
Pūpoli — naudas koki
Viss Mazzalves pagastā izaugušais nonāk Purvciema tirgū Rīgā. Sākumā tirdzniecības vieta bija galds zem klajas debess, bet no 2008. gada iegādāts kiosks, kas ar laiku pārtapis darbnīcā. Tajā strādā Anitas meita — veido ziedu kompozīcijas, dekorē automašīnas kāzām, gatavo bēru vainagus. Meita mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā, tāpēc labi zina gan stādu audzēšanas smalkumus, gan to, kā izaudzēto labāk realizēt. Vēlāk uz Purvciema darbnīcu aizceļos arī gladiolas, cīnijas, lauvmutītes, asteres, dālijas, frēzijas, puķuzirņi un citas puķes. Anita stāsta, ka īpaši labos gados ziedu bija tik daudz, ka tos veda arī uz Centrāltirgu.
Izrādot dārzu, uzmanība pievēršas pūpolkoku rindai līdzās žogam. Tie saukti par naudas kokiem, jo agrā pavasarī mazie pūpoliņi kā pērlītes sakārtojās zaros un Lieldienās rīdzinieki par tiem labprāt tukšoja savus maciņus.
Duča vietā pāris
2004. gadā, kad zemnieku saimniecība sāka darbību, iedzīvotāju pirktspēja bijusi lielāka. Krievijas sankciju dēļ, samazinot vai neizmaksājot pensijas tautiešiem Latvijā, pircēju daudzums sarucis arī Purvciemā. Allaž aktīvie krievu cilvēki, kuri pieprasa košus ziedus un daudz, tagad lieku reizi pārdomā pirkumu un agrākā duča vietā nopērk pāri. Liels pieprasījums joprojām ir stādiem, kas piemēroti kapu kopiņām. Tiem naudu nežēlo. Otra pircēju grupa ir apzaļumotāji, kuri stādus iegādājas māju, baznīcu apkārtnes labiekārtošanai, bet grieztos ziedus arī reliģiskajiem svētkiem. Daudziem jopro-jām svarīgi tas, ka viss audzēts Latvijā. Tādēļ izveidojies stabils pastāvīgo klientu loks. Ārzemēs audzēto stādu un puķu izturība neesot pārāk liela, vietēji produkti uzglabājas daudz ilgāk. ◆
