Pagalmā pie omītes mums auga ozols, kā jau parasti pie latviešu
mājas… Pie paša žoga, uz kura karājās zaļa pastkastīte. Kad mēs ar
māsīcām sablēņojāmies vai bija bēdīgs prāts, omīte sūtīja pastāvēt
pie koka un nomierināties, jo ozolam…
Valsts nozīmes vērtības - dižkoki
09:35
19.04.2015
8