Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotājiem noteikt tiesības uz izdienas pensiju. Likumprojekts paredz, ka no 2016. gada izdienas pensiju varētu saņemt šo jomu skolotāji, kuri būs sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem un kuri no izdienas pensijas piešķiršanas brīža nestrādās attiecīgajā amatā.
Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iniciatīvas, un atbalstu tam pauduši Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Aija Barča, Augusts Brigmanis, Guntis Belēvičs, Andris Bērziņš, Raimonds Bergmanis, kas projektu iesnieguši Saeimā.
Likumprojekta autori uzsver, ka tieši speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotājiem visvairāk vajadzīga iespēja doties izdienas pensijā, jo viņu darbs ikdienā ir ciešā kontaktā ar bērniem, kas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un saistīts ar profesionālo spēju zudumu. Saeimas deputāti uzskata, ka tieši šajos apstākļos skolotāja darbu nav iespējams uzlabot, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo darba specifika — tiešā saskare ar bērniem paliek, savukārt pieredze liecina, ka bieži šī darbinieku kategorija ir sociāli neaizsargāta tieši pirmspensijas vecumā. Uz izdienas pensiju nebūs tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Aprēķināts, ka, ieviešot šos likuma grozījumus, no 2016. līdz 2019. gadam izdienas pensijas maksāšanas vidējās izmaksas būtu pusmiljons eiro gadā.
Viedokļi
Zigrīda Berezina,
Aizkraukles specializētās pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja
—Doties izdienas pensijā vai turpināt strādāt, ir katra skolotāja personisks lēmums. Domāju, iespēju izvēlēties atbalstu izmantotu daļa skolotāju. Lielākā problēma, kas saistīta ne tikai ar pirmsskolas, speciālās izglītības vai sporta skolotāju darbu, bet kopumā ar skolotāja profesiju — ar to atalgojumu, ko saņemam par vienu slodzi, nav iespējams izdzīvot, tādēļ skolotājs ir spiests strādāt krietni vairāk, kas pastiprina izdegšanas sindromu un pārslodzi. Bērnudārzā strādāju 20 gadu, uzskatu, ka vissvarīgākais ir apzināties, ka mūsu ieguldīto darbu atbilstoši novērtē, un viena no iespējām — saņemt atbilstošu atalgojumu. Ja par slodzi skolotājs saņems solītos 700 eiro pašreizējo 420 eiro vietā, tad situācija būtu krietni labāka.
Valentīna Plusniņa,
Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas un bērnudārza “Ziediņš” logopēde
—Šībrīža apstākļos ikvienu ieceri, kas paredz uzlabot skolotāja darba apstākļus, vērtēju pozitīvi. Manuprāt, diskusija par izdienas pensiju ir saistoša visiem skolotājiem, ne tikai šajās trijās jomās strādājošajiem speciālistiem. Ir daudz vispārizglītojošo skolu, kur vienā klasē mācās skolēni pēc trim dažādām programmām, kas arī veicina skolotāja izdegšanas sindromu, pārslodzi un spēku izsīkšanu. Ja valsts varētu atļauties skolotājam par vienu darba slodzi maksāt adekvātu atalgojumu, tad apstākļi mainītos, jo skolotājs nebūtu spiests strādāt vairāk, lai spētu uzturēt ģimeni. Iespēja skolotājam doties izdienas pensijā būtu garantija, ka spēku izsīkuma brīdī viņš tomēr nepaliek pavisam bez ienākumiem, viņam būtu izvēles iespēja.
