Tiesībsarga, kā arī citu iesaistīto pušu uzdevums būtu panākt, ka likuma ievērošana netiek piespiesta ar varu, bet, ka tas panākts caur personas tiesisko apziņu, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
Intervijā aģentūrai LETA Jansons pauda, ka tiesiskā valstī un sabiedrībā nav vajadzīgs liels tiesisko normu skaits. Jo sabiedrība no tiesiskās apziņas viedokļa ir vājāka, jo lielāks normatīvais regulējums ir nepieciešams. Jo sabiedrība ir attīstītāka, jo vairāk varam dzīvot, balstoties uz principiem, pārliecināts tiesībsargs.
Tomēr viņš nenoliedza, ka būtu priecīgs, ja tiesībsargam būtu vairāk spēka ietekmēt procesus un ātrāk sasniegt rezultātus, jo patlaban Tiesībsarga birojs ar savu rīcību nerada jaunas tiesības — tās tiek veicinātas un skaidrotas, kā arī tiek norādīts uz sistēmiskiem trūkumiem un pārkāpumiem.
Tiesībsargs aicinājis Saeimu Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarības garantijas. Tas izrietot gan no ANO Asamblejā pieņemtajiem principiem un dažādām starptautisko institūciju rekomendācijām, gan no “pieredzējušās Eiropas” prakses, kur valstis ir ar stiprāku pieredzi demokrātijas attīstībā, piemēram, Somija, Zviedrija, Austrija, Vācija un Francija, skaidroja Jansons.
Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā būtu jārunā par konstitucionāla ranga pastiprinājumu tiesībsarga institucionālajai vietai un lomai valsts institucionālajā sistēmā.
“Es nerunāju par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, jo tas ir šaurāk un tiesībsarga birojs nav valsts pārvaldes institūcija — mēs nepieņemam personām saistošus lēmumus, neradām administratīvos aktus,” skaidroja Jansons. ◆
