Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim nepārsniedz 128 eiro. To un vairākus papildu punktus šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumi. Savukārt, analizējot trūcīgo, uz nabadzības robežas esošo skaitu Eiropas Savienībā, Latvija ir nožēlojama rekordiste, jo gandrīz 40% bērnu jaunāki par 18 gadiem dzīvo trūcīgajās ģimenēs, pakļauti nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai. No ES absolūtās rekordistes Bulgārijas atpaliekam par 13 procentiem. Par bērniem vēl bēdīgākā situācijā nonākuši vien Latvijā mītoši pensionāri. Viņus laukos nereti uzskata par bagātākajiem cilvēkiem ikmēneša regulārā ienākuma dēļ.
Drūmo realitāti atzinusi Labklājības ministrijas eksperte Evija Kūla. Arī to, ka lielākajam riskam pakļauti bērni no daudzbērnu vai ģimenēm ar vienu no vecākiem.
Neraugoties uz šādiem rezultātiem, vairāku politisko partiju populistiskie lozungi pirms vēlēšanām sludināja rūpes par ģimeni, aicinot slēgt bērnunamus un katram tur mītošajam atrast īstu ģimeni. Ar populismu tās turpina nodarboties joprojām, salkani runājot par valsts pamatvērtības — veselīgas ģimenes — stiprināšanu, tikai aizmirstot, ka veselība sākas ar veselīgu uzturu.
Laimi nenopirkt par naudu, tomēr bez pietiekama finansiālā nodrošinājuma arī pamatizglītības iegūšana ir neiespējama. Paradoksāli, bet valstī ar tik lielu nabadzībai nolemto bērnu skaitu paši bērni kļuvuši par savdabīgu preci. To veicinājis ačgārnais lēmums veidot skolotāju darba samaksas sistēmu “nauda seko skolēnam”. Bieži vien skolu izvēlas nevis tās izglītības kvalitātes, bet gan bezmaksas pusdienu dēļ.
Neapskaužama situācija ir vientuļajām mātēm ar vienu, bet pilnīga krīze — ar diviem vai vairāk bērniem. Ja viņām arī izdodas nopelnīt minimālo algu, strādājot divpadsmit stundas lielveikala kasē, tad, sadalot sagrabināto trim galviņām, līdz trūcīgās personas statusam pat “neizvelk”. Vairums šādu ģimeņu veidojas sociāli nelabvēlīgā vidē, un tāpēc jau tagad tik mazā valstī kā Latvija ir vairāk kā 50 tūkstoši jauniešu, kuri nemācās un nestrādā. Kā sava veida augļi, kas ienākušies no sētajiem tukšajiem graudiem ģimenes stiprināšanas druvā.
