Viena no tradīcijām, ko Lieldienās ievēro, ir šūpošanās, un lieliska vieta, kur to darīt šajās svētku brīvdienās, ir šūpoļu parks Ķeipenē. Viss sākās ar apsveikumu Lieldienās, ko Inesei Starei nosūtīja tuva draudzene. “Augstu šūpoties, tālu lūkoties!” — vienkārši vārdi, kas ietver dzīves filozofiju. Un tad Ķeipenes pagasta “Zušos” pamazām sāka tapt šūpoļu parks.
Pārsteidz cilvēku godprātība
“Apsveikums bija tik rosinošs un aicinošs dzīvē paraudzīties tālāk, nestāvēt uz vietas,” izjūtas atceras Inese. Tā pamazām izveidojies tas, ko redz šodien, iebraucot “Zušos”, — skatu tornis, šūpoles uz lauka, koku zaros, pie pirts. Esošajām septiņām šogad plāno pievienot vēl divas — klasiskās un līdzsvara baļķi. Klasiskās Lieldienu šūpoles, kādas redzamas senās atklātnītēs, bija paredzēts parkā novietot līdz šīs nedēļas nogalei. Taču tas neizdosies tik ātri, kā iecerēts, tomēr līdz vasarai būšot.
Šūpoļu parkam nav apmeklējuma maksas, nav darba laika. Ja ir vēlme pateikties, zem skatu torņa ir maza ziedojumu kastīte.
“Mani pārsteidz, cik cilvēki ir godprātīgi un kārtīgi. Nekas nav salauzts vai piesārņots. Domāju, tas attieksmes dēļ — esmu ļoti labās domās par cilvēkiem. Uzskatu, ka labais ikvienam ir tuvs un saprotams, un sagaidu, ka visi cilvēki būs labi.”
Attīrot miesu, lutinām dvēseli
Ķeipenes pagasta “Zušus” Inese Stare, kura ir uzņēmēja un dzīvo Jēkabpilī, iegādājās pirms sešiem gadiem. Dzimtajās mājās Mālpils pusē saimnieko viņas māsa, tādēļ arī tuvējā apkaimē meklējusi piemērotu vietu. “Aplūkots diezgan daudz, bet, iebraucot “Zušos”, uzreiz bija skaidrs — ir. Vieta izvēlējās mani,” atceras Inese. “Sākumā te bija briesmīgi, bet pamazām iekopām.”
Laukumā līdzās pirtij, kas vēl nav pabeigta, top pavarda vieta. Tā arī vizuāli ir interesanta — mūri izveidoti kā stilizēta bāra lete. Inese teic, ka šī būs eksperimentu vasara, lai saprastu, ko īsti darīt, ko piedāvāt tūristiem. Viens no piedāvājumiem būs pirts pakalpojumi. “Pirts vēl top, un darbi šobrīd ir tik tālu, ka suns pārkāpts, palikusi aste,” smejas šūpoļu parka saimniece. “Man šī aste ir visbūtiskākā, jo svarīgi, lai vieta rada vienkāršas, vieglas, patīkamas sajūtas. Pirtī lutinām savu miesu, un miesā ir dvēsele, mūsu gars. Attīrot miesu, lutinām arī dvēseli. Tāpat kā baudot šūpošanos, priecājas gan miesa, gan gars. Dodot citiem labas izjūtas, gūstu neaprakstāmu prieku. Dzīvot caur prieku ir mans dzīvesveids. Ir jādalās un jāsadarbojas. Mūsu laikmeta nelaime ir tā, ka cilvēki šodien nedalās. Mums ikvienam ir iespēja kaut ko dot.”
Liek koncentrēties tagadnei
“Šūpošanās ļauj pacelties augstāk virs
ierastā un atklāt jaunus apvāršņus. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. To darot, mēs savu prātu “atslēdzam”, ļaujamies, nav laika domāt. Aizmirstam ikdienu, jākoncentrējas šim brīdim, tagadnei — te un tagad. Mēs taču ļoti bieži dzīvojam pagātnē, nākotnē un nereti nemākam būt tagadnē. Šūpolēs ir tikai šis brīdis, tīri fiziski jākoncentrējas esošajam mirklim. Šūpošanās ietver prāta atbrīvošanos, rada vienkāršu, cilvēcisku prieku. Visas svarīgās lietas pēc būtības ir vienkāršas. Atļaut sev būt pašam, šķiet, ir visgrūtākais,” pārdomās dalās Inese un piebilst, ka novērojusi — pieaugušajiem šūpoles ir izaicinājums. Dažreiz viņa parka apmeklētājiem saka: šodien ir jūsu brīvdiena, jums nav jābūt nopietniem, ne respektabliem, ne jāveic kādi pienākumi. Baudiet! To darot, ir iespēja nomest visas sociālās lomas, kas ap cilvēka patieso būtību apaugušas dienu, mēnešu un gadu ritējumā. Atbrīvoties var, darot ar degsmi, aizmirstoties.
Ciemkukulim derēs pīnes
Pēdējā laikā “Zušos” viesi iegriežas aizvien biežāk. “Saprotu, ka pie manis vien uz šūpoļu parku no tālienes nebrauks, taču mūspusē ir vēl, ko redzēt un darīt — Suntažu observatorija, Ķeipenē ir Eizenšteina muzejs un piparkūku ceptuve, suņu pajūgi Madlienā, loka šaušana Lauberē. Atbilstoši savām vēlmēm var izvēlēties un nelielu loku apmest Ogres apkaimē. Atklāt jaunas emocijas, maršrutus, iespējas, iepriecināt sevi.” Ja šajās Lieldienās iegriezīsieties šūpoļu parkā, saimniece aicina atvest ciemkukuli: mājās sagatavojiet pīnes — mazas, lielas, krāsainas, ko māk un spēj, un rotāt šūpoles.
“Mūsu dzīve ir nepārtraukta kustība, ja saprotam tās virzību, iegūstam stabilitāti, jo nav nekā stabilāka par izprotamu kustību. Šūpoļu parku attīstu, neko nesamākslojot, saprotot, ka dabas mainība un šūpošanās ritms ir tas, kas manā parkā ir nemainīgs,” noteic Inese.
