Jaunjelgavas novada kultūras nama mazajā zālē jaunjelgavieši tikās ar novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku, izpilddirektoru Uldi Albiņu un Komunālās daļas vadītāju Juri Zirni, kurš šajā amatā strādā kopš aizvadītā gada decembra. Pēdējo reizi šāda tikšanās notika pirms gada, un sanākušie izteica vēlmi biežāk tikties ar pašvaldības darbiniekiem, lai pārrunātu aktualitātes. Uzklausījis iedzīvotājus, Libeka kungs atzina, ka šāda tikšanās ir abpusēja nepieciešamība.
Trūkst informācijas
Lielu pašvaldības budžeta finansētu projektu Jaunjelgavā šogad nebūs, tāpēc priekšsēdētājs Guntis Libeks sanākušos iepazīstināja ar plānotajiem ikdienas darbiem pilsētā. Viens no lielākajiem ir jauniešu centra izveide Oškalna ielā 6, ko šogad plāno pabeigt. Pirmsskolas izglītības iestādē “Atvasīte” par 5000 eiro labiekārtos un izveidos pastaigu un rotaļu laukumu bērniem. Sīki remontdarbi paredzēti novada kultūras namā, ģimenes ārsta praksē pārbūvēs tualeti, lai tā būtu piemērota invalīdiem. Jaunjelgavas vidusskolā plāno izveidot jaunus mājturības kabinetus, tos izvietos citā vietā, pārbūvējot garderobes.
Iepazinušies ar “darāmo darbu sarakstu”, iedzīvotāji paslavēja priekšsēdētāju par jau izdarīto, taču bija arī pārmetumi. Iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kas notiek domē un kādas pārmaiņas tiek plānotas pilsētā. Domē pieņem lēmumus, un iedzīvotājus “nostāda fakta priekšā”. Jaunjelgaviešu ieteikums bija regulāri publiskot šāda veida informāciju Jaunjelgavas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā.
Sola sakārtot fasādes
Kādu iedzīvotāju satrauca Jaunjelgavas centrālās ielas. Vairāku ēku ārējais izskats biedē gan vietējos, gan iebraucējus — noplukušas fasādes un izsisti logi. “Tuvojas pilsētas svētki, kad uz Jaunjelgavu brauks daudz cilvēku. Kauns, kāds skats paveras, izbraucot cauri pilsētai, mēs taču neesam Sūnu ciems!” diskusiju sāka vietējā iedzīvotāja. Saistošajos noteikumos par sabiedrisko kārtību Jaunjelgavas novadā ir sadaļa par īpašumiem un ēkām. Tajos teikts, ka ēkas fasāde un mājas apkārtne ir jāuztur kārtībā, ja nē, par to var arī sodīt. Administratīvie sodi īpašniekiem gan nav piemēroti, jo daļa ēku pieder pašvaldībai. Kā piemēru Libeka kungs minēja kādu namu, kurā viens no četriem dzīvokļiem pieder pašvaldībai, līdz ar to dome ir ēkas līdzīpašniece. Taču ar pārējiem līdzīpašniekiem nevar rast kopīgu risinājumu, un par apsaimniekošanas maksu nav iespējams uzlabot nama ārējo izskatu. Pašvaldība nespēj sakārtot savus īpašumus, tādēļ nevar asi vērsties arī pret privātīpašniekiem.
Pēc tikšanās Libeka kungs atzina, ka, ņemot vērā šos ierosinājumus, mēģinās rīkoties aktīvāk, lai līdz Jaunjelgavas pilsētas svētkiem vismaz pašvaldības apsaimniekotās māju fasādes tiktu nokrāsotas.
Savāc 400 parakstu
Vislielākās diskusijas izraisīja Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkas iespējamā pārcelšana uz vidusskolas telpām. Tagadējās telpās bibliotēkai kļuvis par šauru, un skola ir viena no reālākajām perspektīvām, kur grāmatu krātuvi varētu izvietot. Cilvēki gan ar šādu perspektīvu nav mierā, tāpēc vairāk kā 400 jaunjelgaviešu parakstījās vienotā vēstulē par to, lai bibliotēka būtu tajā pašā vietā pilsētas centrā. Iedzīvotājiem sāpīgi noraudzīties, kā vecpilsētas centrs, pilsētas sirds, kļūst tukšs. Guntis Libeks skaidroja, ka citu reālu iespēju nav. Jaunjelgavas vidusskola ir paredzēta 1100 skolēniem, taču šobrīd tajā mācās ap 200 bērnu. Ēka ir atjaunota, nosiltināta, un tās uzturēšanas izmaksas ir nemainīgi lielas neatkarīgi no audzēkņu skaita. Telpas, kurās pašlaik ir darbmācības kabineti, ir 270 kvadrātmetru lielas. Pilsētas bibliotēka izvietota 150 kvadrātmetru plašās telpās (neņemot vērā papildtelpu un tualešu platību). Ja bibliotēku pārceltu uz skolu, telpas būtu par 100 kvadrātmetriem lielākas, kas ir ļoti nepieciešams.
Sarunas ar bibliotēkas vadītāju par plašākām telpām norisinās jau vairākus gadus. Pilsētas bibliotēkā tiek rīkoti dažādi pasākumi, telpas kļuvušas par šauru, pieaug arī bibliotēkas krājums, un nav vietas, kur izlikt jauno periodiku.
Izskanēja variants par bibliotēkai tuvumā esošās ēkas iegādi grāmatu krātuves vajadzībām. Taču nams ir liels. Pārdod divas ēkas, kas sabūvētas kopā, taču pašvaldība nav spējīga tās iegādāties. Ja rastu iespēju pārvietot bibliotēku uz šo namu, vietas pietiktu grāmatu krātuvei, izstāžu zālei, kā arī varētu izveidot informācijas centru.
Lai gan attālums no pilsētas bibliotēkas līdz Jaunjelgavas vidusskolai nav liels, daudzi lasītāji to diez vai mēros. Bibliotēka ir vietējo iedzīvotāju ikdienas pieturas punkts, dodoties uz domi vai pastu. Jaunjelgavieši nāk lasīt grāmatas, žurnālus, izmanto datoru. Kupli apmeklēti ir bibliotēkas pasākumi. Lolita Frīdmane, pilsētas bibliotēkas vadītāja, piekrīt, ka jārod labāks telpu risinājums. Ja tik daudz iedzīvotāju ir pret bibliotēkas pārcelšanu uz skolu, tad šis viedoklis ir jāņem vērā.
