1. aprīlis visā pasaulē ir pazīstams kā Joku jeb smieklu diena, kad cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības. Par to, kā radās pirmā aprīļa joki un kāpēc cilvēki šajā dienā cenšas izjokot viens otru, vienotas teorijas nav. Saskaņā ar vienu no tām Joku diena saistīta ar pavasara iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi — vienu dienu spīd saule, bet jau nākamajā snieg sniegs.
Cita teorija liecina, ka Joku diena aizsākās Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar Gregorija kalendāru. Kalendāru maiņa tika noteikta ar 1. aprīli, kad pēc Jūlija kalendāra tika svinēta Jaunā gada atnākšana jeb
1. janvāris, bet, kā jau var paredzēt, daudzi cilvēki nebija dzirdējuši par kalendāru maiņu un šajā dienā turpināja svinēt Jaunā gada dienu. Taču gudrinieki, kas sekoja līdzi kalendāra maiņai, apcēla nezinātājus, saucot tos par aprīļa muļķiem. Ar laiku aizmāršīgos cilvēkus varēja izjokot, sakot, ka Jaunais gads joprojām tiek svinēts
1. aprīlī. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika tautā iesaukts par Aprīļa joku dienu.
Mums visiem ir zināmas sen pārbaudītas patiesības — cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski, smaids uzpērk un valdzina, smiekli ir dvēseles un sirds atslēga uz gaišu dzīvi. Daudziem tas būs pārsteidzoši, bet, izrādās, smiekliem ir veltīta īpaša zinātnes nozare — getoloģija, ar kuru nodarbojas Starptautiskā praktiskā un terapeitiskā humora asociācija, kas ir pasaulē lielākais smieklu pētīšanas institūts. Arī Latvijā smieklu terapija tiek praktizēta teju desmit gadu. Psihologi iesaka sākt rītu nevis ar kriminālo ziņu lasīšanu, bet gan ar joku un anekdošu lappušu pārlapošanu.
