Vakar, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, visā Latvijā atminējās 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītos. Katru gadu to dienu aculiecinieku kļūst mazāk, vien paliek no paaudzes paaudzē nodotās atmiņas. Ja lietas prastu runāt, arī tās varētu pastāstīt ne vienu vien skumju stāstu. Piemēram, kolekcionāra Andreja Zujeva kolekcijā ir stampiņa. To viņš savulaik iegādājies kolekcionāru salidojumā Ikšķilē. Kādā kastē bijušas sakrautas dažādas mantas, un viņš šo lietu izvēlējies kā dekoratīvu elementu. Tikai mājās ieraudzījis, ka uz tās iededzinātie raksti satur informāciju: “1949. Sibīrija.” Un var tikai minēt, kā šī lieta nonāca izsolē. Nenoliedzami, savulaik kādam tā ir bijusi mīļa piemiņa. Senlietu kolekcionārs stāsta, ka izsūtījuma laika lietas gadoties ļoti reti. Viņam šis ir vienīgais eksemplārs.
