Mazdēls: “Vecotēv, pie mums tagad ir vārda brīvība!”
Vectēvs: “Jā. Vienīgi, kurš šo brīvību izmanto, stipri saīsina savu mūžu.”
Mazdēls: “Kāpēc tā?”
Vectēvs: “Tāpēc, ka viņu vai nu sabrauc auto, vai viņš izkrīt pa sestā stāva logu, vai viņu nosit laupīšanas uzbrukumā, vai viņš mirst no pēkšņas sirdskaites…”
Mazdēls: “Skaidrs, vecotēv, nepalaid muti…”
