Medicīnas joma strauji attīstās, bet pacientu rindas pie ārstu kabinetiem nerūk. Pašnāvību un depresiju statistika — biedējoša. Varbūt taisnība filozofiskajam secinājumam, ka visas problēmas “sākas galvā” jeb no sliktām domām? Pozitīvā psiholoģija radās 90. gados ASV, popularitāti tai nodrošināja neirozinātņu attīstība, jo zinātniski ir pierādīts — domām ir spēks.
Arī kvantu fizika, no zinātniskā viedokļa, apstiprina, ka katrai domai ir sava vibrācija, un tieši ar savām domām mēs piesaistām noteiktu dzīves stilu, cilvēkus, notikumus un lietas.
Nepastumt kreņķi pagultē
Tautas gudrībai “neņem galvā” ir taisnība, un ne viens vien ilgdzīvotājs atklāj noslēpumu — kreņķu un ķibeļu laišanu pār galvu. Cilvēka psihiskā veselība ir fiziskās veselības aizsargfaktors, un tas, kurš glāzi vienmēr redz puspilnu, nevis pustukšu, kuram ir laba humora un savas identitātes izjūta, par kaitēm sūdzas retāk.
Tomēr viss nav tik vienkārši. Katrs, sākot no ienākšanas šajā pasaulē, atšķirīgi mācās emocionāli pārstrādāt traumas, dzīves pāridarījumus, vilšanos, katram sava ģenētiskā bagāža un pieredze.
Ja, saskaroties ar nelaimi, sāpēm, izmisumu, cilvēks aizliedz sev izrādīt emocijas, apkārtējiem lepni paziņo “nav problēmu, viss man kārtībā”, tā ir bēgšana no realitātes. Ieslodzītas, apspiestas raizes, bēdas, sarežģījumi darbā vai ģimenē var izraisīt depresiju, muskuļu spazmas, asinsrites traucējumus un ar laiku — pat infarktu.
Pozitīvisma pieminēšana vien daudzus aizkaitina: sak’, kāds tur pozitīvisms, ja nav apmierinātas manas pamatvajadzības. Daļu Latvijas sabiedrības ekonomiskā krīze tiešām ietekmē — tā ir arī emocionālā krīze ar tālejošām un daudzslāņainām sekām. Mudinājums domāt pozitīvi tracina vairākkārt aplauzušos cilvēkus: “Es taču emocionāli jūtos slikti, un te sanākuši mani mācīt.” Pozitīvismu tāpat noliedz īpatņi, kam dusmas un niknums sagādā baudu. Dusmupūcei aizkaitinājums rada adrenalīnu, kas savienojumā ar palielinātu sirds ritmu un asinsspiedienu liek justies labi, pat eiforiski. Fiziskā dusmu izpausmē organisms var izdalīt dopamīnu, taču kaifa efekts ir īslaicīgs, tam seko morālas paģiras.
Neapzinātas negatīvas jūtas rada uzvedības traucējumus, kas veicina atkarības no alkohola, nikotīna, azartspēļu vai pārmērīgas tieksmes pēc ēdiena. Ne katrs, sastopoties vaigu vaigā ar īstu vai iedomātu lūzumu, spēj saglabāt fizisku un garīgu līdzsvaru, tāpēc ir svarīgi neslēpt galvu smiltīs kā strausam, nepastumt kreņķi pagultē, bet izrunāties ar kādu uzticības personu vai domubiedru grupu, uzrakstīt to vēstulē vai dienasgrāmatā, atstrādāt jogas nodarbībās vai pievērsties kādai garīgai praksei. Skats no malas ļauj apzināties reālo situāciju un ieraudzīt izeju — tumšā mākoņa zelta maliņu.
Dziedina runāšana un domāšana
Ja ir ticība sev un cilvēka spējām caur sevi mainīt pasauli, iedvesmai var noderēt Budas atziņa: “Viss, kas mēs esam pašlaik, izsaka to, par ko mēs agrāk domājām.”
Lai izraudzītos pareizos ceļus un dzīvotu laimīgi, ir jāaizvāc trīs dambji — bailes, stereotipi un aizvainojumi. Apzinoties, ka pašam pietrūkst spēka ko mainīt, nav jākautrējas pēc padoma un palīdzības vērsties pie speciālistiem. Ja veikti medicīniskie izmeklējumi, taču slimības iemesls tā arī nav atrasts, ir vērts padomāt ne tikai par miesu, bet arī par garu.
Psihoterapija parasti ir ilgstoša, un dzirdēts viedoklis par psihoterapeitiem, kas grib vien “noslaukt” klientu. Faktiski psihoterapijas mērķis ir psihiski vesels cilvēks. Ārsts psihoterapeits vispirms palīdz noskaidrot, vai emocionālā stabilitāte, psiholoģiskais diskomforts tieši ietekmē fizisko veselību vai arī tas notiek neapzināti. Svarīgākais psihoterapeita darba instruments ir ārstējošas jeb terapeitiskas attiecības, kas atgādina vienkāršas sarunas. Atrodot emocionālos iemeslus, kas apturējuši cilvēka izaugsmi un radījuši cēloni vai šķērsli, kas neļauj sasniegt dzīves mērķus, speciālists nosaka diagnozi. Terapijas uzdevums ir palīdzēt pārvarēt depresiju, stresu, izdegšanas sindromu, garastāvokļa traucējumus, kā arī iemācīt pazīt psihosomatiskas problēmas.
Emocijas un psihosomatika
Psihosomatika ir mūsdienu zinātne, kas pēta cilvēka emociju saistību ar fiziskā ķermeņa veselību. Psihe nozīmē cilvēka psihiskos procesus — domas, emocijas, jūtas, zemapziņas saturu, bet soma tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘ķermenis’. Šī medicīnas nozare īpaši pievēršas cilvēka emocionālajai labsajūtai un tajā noritošajiem procesiem, caur kuriem tiešā veidā centrālā nervu sistēma regulē iekšējo orgānu darbību, tātad nosaka ķermeņa veselību. Tāpēc psihosomatiskā — gara un ķermeņa — ārstēšanas metode ir efektīva daudzu slimību un sindromu likvidēšanā, tostarp kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu slimību, galvas un muguras sāpju, migrēnas, ādas slimību, bronhiālās astmas un alerģiju, cukura diabēta un citos gadījumos. Psihosomatika balstās uz līdzsvara principu, koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmību.
Lielākie enerģijas noplūdinātāji un slimību izraisītāji ir gan neseni, gan arī pavisam seni aizvainojumi, kas turpina aktīvi darboties zemapziņā un atspoguļojas cilvēka rīcībā un reakcijās dažādās situācijās. Ja dzīvi caurvij aizvainojumi un tiem seko vēlme arvien vairāk vainot citus cilvēkus un pasauli, klāt ir bezspēks, bezpalīdzība, dusmas, niknums un izmisums. Aizvainojums psihosomatiskā līmenī veido nelabvēlīgu ķermeņa bioķīmiju, neļauj harmoniski funkcionēt fiziskā ķermeņa sistēmām un grauj imūnsistēmu. Apvainojies cilvēks nekad nevar kļūt vesels. Savukārt tas, kurš iemācās vadīt impulsus, apgūst dziļāku pasaules izpratni, var baudīt atveseļošanās “brīnumu”.
Uzziņa
◆ Pozitīvo domāšanu — labo domu koncentrēšanu — var iemācīties jebkurš. Ja pārvērtē savu vērtību sistēmu, izstrādā mērķus, izprot citus un pateicas par padarīto. Dzīvojot saskaņā ar pozitīvām domām un emocijām, varam sasniegt un iegūt visu, ko vēlamies, un atbrīvoties no tā, ko nevēlamies.
◆ Pierādīts — visās zemēs un kultūrās, praktizējot pozitīvo domāšanu pēc konkrētām metodēm, veseli cilvēki 2—6 mēnešu laikā spēj mainīt savu domāšanas veidu, attīstīt spēju izjust mieru un labsajūtu.
◆ Vairāk portālā
WWW.DOMUSPEKS.LV
un grāmatās: Guna Svence “Pozitīvā psiholoģija”; Normens Vinsents Pīls “Pozitīvās domāšanas spēks”, Ronda Bērna “The Secret”.
Pieredze
Mainīju scenāriju
Pirms vairākiem gadiem biju rūgumpods, uzskatīju, ka pozitīva domāšana ir stulba, manā leksikā bieži uzpeldēja “viss ir blefs”, “esmu sarūgtināta” “pasaule ir netaisnīga”, “mani nenovērtē” un tamlīdzīgas frāzes.
Cilvēkam vienmēr ir izvēle, un es izvēlējos justies un dzīvot citādi. Kad biju nobriedusi uzņemties atbildību par savu dzīvi, sastapu gaišus cilvēkus, kas ieteica literatūru, seminārus, lika uz sevi un pasauli paraudzīties no cita skatpunkta. Scenārija maiņa ļāva kļūt mierīgākai, gaišākai. Izvairos no prievārda “ne”, mācos piedot pati un lūdzu piedošanu citiem, pūlos atšķirt vēlmes no vajadzībām un katru dienu atrodu desmit lietas un notikumus, par ko priecāties un pateikties. Pateicība ir atslēga, kas atver durvis uz prieku un apzinātu dzīvi. Visgrūtāk pagaidām padodas vingrinājumi — pārāk nepieķerties un nevērtēt, kaut arī saprotu, ka neviens nevienam nepieder un ir vērts mainīt sevi, ne citus.
Velga (53)
