Dzintra Noreika, Zalves pagasta pārvaldes vadītāja
— Kamēr vien valsts nodrošinās mērķdotācijas skolotāju algām, ar pārējām saimnieciskajām lietām, kas saistītas ar skolas pastāvēšanu, pašvaldība spēs tikt galā diezgan labi. Skolas ēkas uzturēšana, mācību procesa organizēšana un transporta nodrošināšana, lai bērnus atvestu uz skolu, mums izmaksā mazāk nekā savstarpējie norēķini ar citām pašvaldībām, ja bērni mācās citā pagastā. Sproģu pamatskolā ir arī apvienotās klases, pirms pāris gadiem pašvaldība piemaksāja skolotāju algām ap 90 latiem mēnesī katram, lai nodrošinātu samaksu par pilnu slodzi. Grūtības var pārvarēt un naudu atrast, ja skola un bērni ir prioritāte, un Zalves pagastā tā ir. Manuprāt, mācīties līdzās mājām bērnam ir ļoti svarīgi, tas veicina arī piederību savam pagastam, jo tāpat pietiekami daudz esam izkaisīti pasaulē. Mazās lauku skolas ir arī pagastu “sirdis”; aizverot tās, pagastā dzīve apsīkst.
Staņislava Krieva, Aizkraukles Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, metodiķe
— Lai skolas pastāvētu, pirmkārt vajadzīgi bērni, taču skolēnu skaits pēdējo gadu laikā dramatiski samazinājies un turpina samazināties, īpaši laukos. Manuprāt, pašvaldībām vairs nav iespējams uzlikt vēl lielāku slogu un atbildību skolu uzturēšanā, jo tās jau tāpat dara visu iespējamo, lai mācību iestādes pilnvērtīgi darbotos. Izglītības jomā joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, tostarp skolotāju atalgojuma modelis, tāpēc, domāju, visas šīs problēmas jārisina valstiskā līmenī.
