Sociālajā vietnē “Facebook” vairāki Aizkraukles novada sporta halles apmeklētāji ievietojuši fotogrāfijas, kurās redzams spainis otrā stāva ģērbtuvē — tek halles jumts. Apmeklētāji izsaka izbrīnu — kā tad tā, halle uzbūvēta nesen, taču jumts jau tek! Vai būvniekiem nav jāatbild par tādiem defektiem? Kas tos novērsīs, un kas par to maksās?
Problēmas bijušas regulāri
Aizkraukles sporta halli uzbūvēja divu firmu apvienība jeb piegādātāju sabiedrība “RBS SKALS” un “RBSSKALS Būvvadība””. Celtniecība izmaksāja apmēram 3,5 miljonus latu (4,98 miljonus eiro), tajā skaitā Aizkraukles novada domes finansējums bija ap 400 000 latu (569 tūkstoši eiro), ap 2,5 miljonus (3,5 miljoni eiro) latu piešķīra Aizsardzības ministrija, bet atlikušo summu — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Halles pirmo kārtu — sporta zāli, ģērbtuves, priekštelpu, skriešanas celiņus — ekspluatācijā nodeva un svinīgi atklāja 2009. gada septembrī.
Vēl vajadzēja iekārtot un aprīkot otrā stāva telpas, taču tam trūka līdzekļu. Tikai apmēram pēc gada pārtraukuma sākās otrās kārtas darbi, kurus veica cita firma, tomēr tai ar jumtu nav saistības, jo darbi notika halles iekštelpās.
Valdis Padoms, kurš sporta centru vada kopš 2011. gada decembra, norāda, ka problēmas ar jumtu bijušas regulāri, katru gadu kaut kas tiekot pielabots. “Februārī, kad kusa sniegs, ūdens pilēja vīriešu ģērbtuvē,” viņš stāsta.
Garantijas laikā uzklāj ruberoīdu
Toreizējais sporta centra vadītājs, tagadējais saimniecības pārzinis Jānis Plinta stāsta, ka nedienas ar jumtu sākās jau pēc halles uzcelšanas un nodošanas ekspluatācijā — tas tecēja. Sporta zāles platība ir 1550 kvadrātmetru, un lietavu laikā ūdens sūcās zālē. Diemžēl apkašuzņēmēja — Salaspils no-
vadā reģistrētā SIA “Ludhaus” — bankrotēja, un 2010. gada vasarā to likvidēja. Galvenā uzņēmēja strādnieki paneļu salaiduma vietas noklāja ar ruberoīdu, novēršot ūdens tecēšanu sporta zālē. “Pašlaik ar zāli problēmu nav, ūdens tajā vairs netek. Vienīgi tad, kad sākas apkures sezona, veidojas kondensāts, un mitrums pil no griestiem,” stāsta Jānis Plinta.
Aizkraukles novada pašvaldības projektu vadītājs Dzintars Grundšteins stāsta, ka būvnieku apvienība deva triju gadu garantijas laiku, un tajā laikā arī jumta salaiduma vietas virs sporta zāles tika noklātas ar ruberoīdu. “Paneļu jumti ir daudz lētāki nekā līmētie jumti, taču rodas šādas problēmas,” viņš norāda. “Paneļu jumtiem jāveic regulāra apkope, jāpievelk skrūves. Ja ziemā, tīrot no jumta sniegu, ar lāpstu neuzmanīgi aizķer skrūvi, jumts var sākt tecēt.”
Zem ventilatora iekārtas nenokļūt
Joprojām ir problēmas ar pārējo sporta zālei pieguļošo jumta daļu. “Sporta zāle ir veidota no metāla konstrukcijām, jumtā ir tūkstošiem skrūvju, bet metāls karstajā laikā izplešas un izkustas arī skrūves,” stāsta Jānis Plinta. “Katras skrūves vieta ir arī potenciālā ūdens iesūkšanās vieta. Ziemā jumts ir līdzens, bet vasarā — viļņots. Pats kāpu uz jumta un jau 2009. gadā visas skrūves pievilku un skrūvju galvas noklāju ar piķi. Uz jumta ir arī liela ventilācijas iekārta, kas aizņem apmēram 25 kvadrātmetrus, zem tās mēs nevaram nokļūt, bet arī tur ir skrūves. Domājam, ka tieši tur ūdens sūcas ģērbtuvē. Ja vienmēr uz jumta varētu precīzi noteikt vietas, kur ietek ūdens, problēmas varētu operatīvi novērst, taču bieži vien ūdens iesūcas vienā vietā, bet griesti tek pavisam citā vietā, daudz tālāk. Katru vasaru jumtu paremontējam, pievelkam skrūves, vietām klājam ruberoīdu, tad tas kādu laiku netek. Uzskatu, ka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem šādi jumti nav piemēroti, problēmas būs vienmēr. Jumts tek arī citās Latvijas sporta zālēs un ēkās, kuru būvē izmantotas metāla konstrukcijas. Jumtam jābūt veidotam no materiāla, kuru gaisa temperatūras svārstības tā neietekmē.”
Vajadzīga vēl kārta
Vai pašvaldība ir izdarījusi nepareizu izvēli, izvēloties būvēt halli ar šādas konstrukcijas jumtu? Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis tam nepiekrīt. Viņš uzskata, ka halli cēla vieni no labākajiem būvniekiem Latvijā, kas uzvarēja iepirkuma konkursā un uzņēmās saistības uzbūvēt halli no pamatiem līdz atslēgai. Taču viņu nolīgtais apakšuzņēmējs pieļāva brāķi. “Lai labi, kvalitatīvi uzklātu sendviča tipa paneļu jumtu, jābūt lielai pieredzei, darbs jāveic ļoti precīzi, visām blīvējuma vietām jābūt precīzām, taču montāžā ir pieļautas kļūdas,” viņš saka. “Galvenais uzņēmējs ar apakšuzņēmēja darbu nebija apmierināts, tika atklāti trūkumi, kurus vajadzēja novērst, taču, tā kā apakšuzņēmējs bankrotēja, nevarēja vairs piedzīt zaudējumus.”
Letinska kungs uzskata, ka šajā gadījumā risinājums būtu līmēt mīksto bitumena ruļļveida materiālu. Nesen Aizkrauklē tika remontēts veikala “Maxima” jumts Gaismas ielā. Arī tur bija profilēts metāla jumts, tikai atšķirība tā, ka strādnieki jumta seguma kārtas veidoja objektā uz vietas, bet sporta hallē tika izmantoti rūpnieciski ražotie paneļi. Strādnieki veikala “Maxima” jumta skārda plāksnes noņēma un uzklāja bitumena ruļļveida materiālu. Tā kā sporta halles jumta paneļi ir rūpnieciski ražoti, tos izjaukt nevar. Uz jumta vajadzētu uzklāt vēl vienu siltumizolācijas kārtu un pēc tam līmēt ruļļu materiālu — uzskata arhitekts.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs stāsta, ka garantijas laikā nevarēja visu jumtu uzklāt no jauna vai pārveidot. “Esam domājuši, kā uzklāt otru jumta kārtu, bet pašlaik tas nav
iespējams, tas izmaksātu ļoti dārgi,” viņš norāda. “Tomēr, ja budžetā būs līdzekļi, to darīsim.” ◆
