Skrīveru novada domes deputāti pēc vairākkārtējām diskusijām, diviem deputātiem balsojot pret, apstiprināja Skrīveru pašvaldības
2015. gada budžetu. Novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis atzīst, ka tas veidots piesardzīgi, taču, ja budžetu pildīs tāpat kā pagājušajā gadā, paveikt varēs pietiekami daudz.
Pašvaldības 2015. gada kopbudžeta ieņēmumi bez atlikumiem gada sākumā un saņemtajiem kredītiem plānoti 3 348 889 eiro apmērā (877 eiro uz vienu novada iedzīvotāju), kas sadalās divās lielās grupās: pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi — 3 282 232 eiro — un pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi — 66 657 eiro. Kopā ar naudas līdzekļu atlikumu no 2014. gada pašvaldības pieejamie finanšu resursi plānoti 3 834 301 eiro apmērā.
Budžeta ieņēmumu daļa plānota piesardzīgi, bez nepamatotām ieņēmumu pieauguma prognozēm, ņemot vērā valsts budžeta transfertu piešķirtos apjomus, nozaru ministriju sniegto informāciju par iespējamo finansējuma apmēru 2015. gadā, spēkā esošos normatīvos aktus un noslēgtos līgumus par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi.
Gādās par kārtību
Kopbudžeta izdevumi plānoti 3 589 301 eiro apmērā, kur pamatbudžeta izdevumi ir 3 493 733 eiro un speciālā budžeta izdevumi 95 568 eiro.
Vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai paredzēts 275 941 eiro jeb 8% no kopējiem izdevumiem. Šajās izmaksās ietilpst pārvaldes uzturēšanas izmaksas, deputātu atalgojums, vēlēšanu izdevumi, administratīvās komisijas u. c. iedzīvotāju komisiju izdevumi, kā arī finanšu un grāmatvedības nodaļas izmaksas.
Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai paredzēti 39 212 eiro jeb 1% no kopējiem izdevumiem. Šajā nozarē ietilpst Skrīveru novada bāriņtiesas un bāriņtiesas locekļu izmaksas, maksājumi ugunsdrošības, glābšanas un civilās drošības dienestiem, kā arī pašvaldības policijas izmaksas.
Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai plānots tērēt 549 392 eiro jeb 16% no kopējās izdevumu summas. Vides attīstības un saimnieciskās nodaļas vajadzībām tērēs 466 737 eiro. Gadu no gada pašvaldība iespējami vairāk līdzekļu novirza satiksmes infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pašvaldības ceļu tehnisko kārtību. Arī šogad autoceļu un ielu pārvaldīšanai un uzturēšanai plānots izlietot 97 557 eiro, kas kopā ar valsts speciālā budžeta mērķdotācijām 81 030 eiro apmērā veido 178 587 eiro.
Atpūtas, kultūras un reliģijas vajadzībām paredzēts 289 881 eiro jeb 8%. Šo nozari veido finansējums Skrīveru bērnu bibliotēkai, Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkai, Skrīveru kultūras centram, handbolam, pensionāru biedrībai, tūrisma un sporta pasākumiem, pašdarbības kolektīviem un reliģijai. Finansējums paredzēts arī skatuves grīdas pārbūvei Skrīveru novada kultūras centrā, informatīvu bukletu iespiešanai, lai popularizētu tūrisma un atpūtas iespējas Skrīveros, veco uzrakstu atjaunošanai apskates vietās Skrīveros.
Atbalsta skolēnus
Vislielākie izdevumi paredzēti izglītībai. To kopējā daļa ir 1 456 232 eiro jeb 42% no pamatbudžeta. Izdevumi ietver pedagogu un saimnieciskā personāla atlīdzību, skolu un bērnudārzu ēku uzturēšanu un remontu, kā arī bērnu ēdināšanu un skolēnu pārvadājumus. Šajā izmaksu sadaļā ietilpst arī uzturēšanas izdevumu transferti citām pašvaldībām par skolēnu apmācību, transferti sporta skolai un izglītības pārvaldei.
2015. gadā no pašvaldības budžeta tiks apmaksāta ēdināšana obligātās piecgadīgo un sešgadīgo apmācības grupas bērniem, kā arī 4. —
7. klases skolēnu brīvpusdienas 1,42 eiro apmērā dienā vienam skolēnam, kas kopā ir 29 000 eiro.
Ieplānoti izdevumi kompensācijai par transporta biļetēm skolēniem, kas apmeklē A. Upīša Skrīveru vidusskolu un ir deklarēti ne tikai Skrīveru novadā, bet arī citās pašvaldībās, stipendijām 9. — 12. klases skolēniem un autovadītāju apliecības iegūšanai 12. klases skolēniem.
Sociālās aizsardzības budžeta izdevumi ir
883 075 eiro jeb 25% no visiem 2015. gada izdevumiem. Liela daļa no plānotajiem līdzekļiem ir aprūpes centra “Ziedugravas” budžets, kas savus nepieciešamos saimnieciskos izdevumus nodrošina no pašu ieņēmumiem. Te iekļauti izdevumi sociālā dienesta, dienas aprūpes centra darbam un Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanas nodrošināšanai. Sociālajiem pabalstiem Skrīveru novada iedzīvotājiem 2015. gadā kopsummā paredzēti 110 696 eiro.
Šogad Skrīveru novada dome turpinās norēķināties par 19 aizņēmumiem Valsts kasē, kam plānoti 270 000 eiro. Neatmaksātais aizņēmuma pamatsummas atlikums Valsts kasē šīgada sākumā bija 2 4412 857 eiro. 2015. gadā saistības beigsies par vienu projektu, 2016. gadā — par trīs projektiem.
Domā par telpām
Šajā gadā izvirzītas divas budžeta prioritātes. Tās ir iestāžu pārvietošana un telpu sakārtošana atbilstoši iestāžu specifikai un prasībām. Domē jau pagājušajā gadā sāka diskusiju par iespējamo mūzikas un mākslas skolas, bērnu un pieaugušo bibliotēkas un ģimenes ārstu prakšu pārvietošanu, jo, akreditējot šīs iestādes un veicot pārbaudes tajās, tika aizrādīts par telpu nepiemērotu izvietojumu vai to neatbilstību vides pieejamības prasībām. 2014. gadā tika apzināti iespējamie iestāžu pārvietošanas varianti, ņemot vērā kultūras centra, ambulances un skolas internāta ēku tehnisko kārtību un pārbaužu rezultātus. 2015. gada budžetā iekļauti līdzekļi tāmju sagatavošanai un remontdarbu sākšanai, taču galīgais lēmums domē par to, kur kāda iestāde varētu turpmāk būt, vēl nav pieņemts.
Otra prioritāte ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas stadiona rekonstrukcija, kas bija viens no galvenajiem veicamajiem darbiem jau pagājušajā gadā. Priekšsēdētājs A. Zālītis stāsta: “Šogad par pašvaldības līdzekļiem pabeigsim sporta spēļu laukuma pārbūvi, ko iesākām pagājušajā gadā. Lielā stadiona rekonstrukcijai nauda paredzēta tehniskā projekta izstrādei. Jāsaprot, ka bez Eiropas fondu līdzekļu piesaistes vai ievērojama aizņēmuma mēs šo
ieceri īstenot nespēsim.” Viņš piebilst, ka tieši no ES fondu pieejamajiem līdzekļiem būs atkarīga lielāku projektu īstenošana novadā, iespējams, tas varētu būt ne tikai stadions, bet arī ielu apgaismojums vai citas nepieciešamas lietas. ◆
Viedokļi
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs:
— Budžets izveidots piesardzīgi. Šogad varbūt nevarēsim atļauties ieguldīt tik daudz ceļu uzturēšanā un sakārtošanā kā pagājušajā gadā. Gaidīsim nākamo gadu, kad pašvaldībām būs iespēja iegūt līdzekļus ceļu sakārtošanai no Lauku atbalsta dienesta administrētajām programmām. Tas saistīts ar lauksaimnieciskās ražošanas attīstību novados un pieejamības nodrošināšanu lauksaimniecības objektiem. Šogad nebijām tik dāsni pret iestādēm kā pagājušajā gadā. Pērn tika atbalstītas gandrīz visas iestāžu vadītāju vēlmes, šogad viņiem jābūt pieticīgākiem. Taču tas nenozīmē, ka nevienā iestādē neko nedarīs. Nepieciešamākie darbi tiks veikti.
Deniss Vigovskis, Skrīveru novada domes deputāts:
— Jāatzīst, ka 2015. gada budžeta veidošanas process bija daudz labāks un kvalitatīvāks par darbu pie 2014. gada budžeta, un tie, kas pie tā strādājuši, ieguldījuši lielu darbu. Es neesmu PRET visu budžetu kopumā un tomēr balsoju tā, drīzāk, lai atspoguļotu to iedzīvotāju viedokli, kas neuzskata, ka pie mums novadā viss ir kārtībā, un ir daudzas lietas un tendences, kam nopietnāk jāpievērš uzmanība. Pēc būtības izstrādātais budžets vairāk ir tendēts uz “izdzīvošanu vai dzīvošanu tālāk, kā ir”, mazāk uz novada ekonomisko attīstību. Kopējie budžeta ieņēmumi tiek plānoti par 12% mazāki nekā pērn. Iedzīvotāju skaits samazinājies no 3942 iedzīvotājiem 2013. gadā līdz 3815, tātad par 127 cilvēkiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā kopējais skolēnu skaits samazinājies par apmēram 70. Tajā pašā laikā Mūzikas un mākslas skolā tas pieaudzis par 10. Skaitļus salīdzinu, jo nepiekrītu viedoklim, ka skolēnu skaits Skrīveru skolā samazinās tikai tāpēc, ka samazinājies bērnu skaits valstī vai novadā. Skolas vadībai jādomā, kā piesaistīt skolēnus un kādus pasākumus veikt.
Lai skolā būtu pietiekami daudz bērnu un pagastā iedzīvotāju, jārūpējas par novada ekonomisko attīstību. Ir “Skrīveru novada attīstības programma 2014—2020”, kurā kā viens no galvenajiem attīstības virzieniem minēts: “Skrīveru novada tūrisma piedāvājums papildināts ar radošās uzņēmējdarbības (amatniecības, vēstures, kultūras mantojuma, izstāžu, tūrisma) un neformālās izglītības centru “Baltās mājas” un sakārtotu tehnisko infrastruktūru, kas nodrošina uzņēmējdarbības attīstību un pievilcīgu dzīves vidi”. Neredzu 2015. gada budžetā būtiskus soļus, kas veicinātu uzņēmējdarbības vides vai infrastruktūras uzlabošanu. Uzņēmumi — tas pirmām kārtām ir darba vietas. Pēdējā laikā darbs tuvāk mājām daudziem ir ļoti nopietns faktors dzīvesvietas izvēlē. Skrīveros pat netiek rīkotas sapulces uzņēmējiem, kas paredzētas tajā pašā attīstības programmā. Ir vēl vairākas nopietnas atkāpes no attīstības programmas, par ko norādījusi arī Valsts kontrole.
Vēl viena lieta, kam deputāts Udo Pērsis pievērsa uzmanību jautājumā par budžetu. Budžeta saistošo noteikumu projektā bija ierakstīts labs punkts: “Noteikt, ka struktūrvienības vai iestādes vadītājs atbild, lai rīcība ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem būtu likumīga, lietderīga, efektīva un ekonomiski pamatota.” Uzrakstīts pareizi, bet, spriežot pēc pagājušā gada pieredzes, šie termini vairāk balstās uz katra subjektīvo viedokli. Ja būtu atšifrējums, kas tad īsti ir lietderīga, efektīva un ekonomiski pamatota rīcība, būtu mazāk domstarpību deputātu starpā. Šajā gadījumā kā piemēru varu nosaukt sporta spēļu laukuma izbūvi, kas šobrīd tiek veikta par domes līdzekļiem un kur paredzēts iztērēt nepilnus 140 000 eiro, nepiesaistot Eiropas vai citu fondu naudu. Mans viedoklis — ar šādu summu te varēja plānot un rīkoties lietderīgāk. Tomēr, neraugoties uz asām diskusijām, darbs notiek un, manuprāt, labāk kā līdz šim.
